Turpmāk slima bērna kopšanu apmaksās 26 nedēļas nepārtraukti vai 52 nedēļu garumā trīs gadu periodā. Taču topošie grozījumi neatrisina to ģimeņu grūtības, kurās bērni slimo gadiem un ir kopjami dienu un nakti.
Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļā bērni neskraida pa gaiteni un nedauzās palātās. Pie daudziem drīkst ieiet tikai ar sejas masku. Šī vieta ģimenēm diemžēl kļūst par otrām mājām ne vien mēnešiem, bet gadiem ilgi.
Pēc mēneša būs trīs gadi, kopš tur ārstējas Andželas Daļeckas meita.
Kopš meitai palika 14, mamma slimības pabalstu par bērna kopšanu vairs nesaņem. Vienīgais attaisnojums darba devējam ir slimības lapa, kas ļauj nebūt darbā 21 dienu pēc kārtas.
Daļecka stāsta, ka viņas dienas paiet starp slimnīcu, darbu un mājām. Meita prasījusi, vai māte var neiet prom. Par to Daļecka jutusies slikti.
Šīs sienas redzējušas daudzu mammu asaras, kurām bērna ilgstošās slimošanas dēļ lūgts no darba aiziet vispār vai arī atlūgumu uzrakstījušas viņas pašas. Valsts nolēmusi situāciju labot. Turpmāk slimības lapu izsniegs un atmaksās, ja bērns slimo ar kādu Starptautiskajā klasifikatorā noteiktu saslimšanu, ir ievainots vai saindējies, ja viņam ir audzējs vai ja bērnam piešķirts bērna invalīda kopšanas pabalsts.
Taču Bērnu slimnīcas Vecāku padome likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” izmaiņās pamanījusi vairākus pamatīgus zemūdens akmeņus un tādēļ trešdien tikās ar tā izstrādātājiem.
Plānotie grozījumi nekādi nerisinās to vecāku problēmu, kuru bērni slimo ilgāk par gadu.
Sarakstā trūkst diagnozes, kuru pacienti ir tikpat kopjami kā vēža slimnieki. Padomes pārstāve Inga Baļe norāda, ka šādu slimību vidū ir garīgas saslimšanas, fobijas un neiroloģiskas saslimšanas.
Viņu papildina Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa, kas uzsver, ka slimību sarakstā nav iekļauta nedz epilepsija, nedz psihiskas slimības.
Trešdien risinājumu rast neizdevās. Tāpēc Vecāku padome gatavos savus priekšlikumus likuma izmaiņām un pie sarunu galda sēdīsies arī ārsti un Veselības ministrijas pārstāvji. Likums ir atvērts, un tiek gaidīts arī visu iesaistīto ministriju atzinums.
Pagaidām aprēķini liecina, ka jaunā likuma izmaiņas budžetā nozīmē papildus 5,6 miljonus eiro ik gadu. Ja pabalsta saņēmēju loku paplašina, tad noteikti vairāk.
