ĪSUMĀ:
- LU publikāciju skaits un citējamība aug, top arī daudz kvalitatīvāki raksti, norāda augstskolā.
- Arī RSU pētniecības kvalitātes rādītāji auguši; teju sasniegti pētniecības finansējuma griesti.
- Tāpat augušas RTU publikācijas zinātniskajos žurnālos un citējamība; labākie rādītāji sešos gados.
- IZM: galvenās problēmas – zems finansējums zinātnei un nepietiekams pētnieku skaits.
"Šie rādītāji – publikāciju skaits un citējamība aug – ir diezgan nopietni, un arī daudz kvalitatīvāki raksti top. Daudz arī no humanitārajām zinātnēm un sociālajām zinātnēm [pētījumu] ir arī "web of science" un "scopus" starptautiskajās datubāzēs. Mums ir arī "nature" publikācijas, ne daudz, bet nopietnas publikācijas dabaszinātnēm. Varētu teikt, ka gadu no gada pieaug šis skaits. Mums ir "Horizont 2020", kas ir viena no grūtāk iegūstamajām, jo mēs sacenšamies pasaules, Eiropas līmenī pēc naudiņām – mums to [projektu] ir daudz," klāstīja LU pārstāve.
LU pētniecības kvalitātes un apjoma rādītāji norādīti universitātes attīstības stratēģijā, un pētnieku veikums tiek vērtēts pēc gandrīz 90 dažādiem kritērijiem.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore Agrita Kiopa norādīja – universitātes pētniecības kvalitātes rādītāji aug, tomēr teju jau sasniegti par pieejamo finansējumu īstenojamās pētniecības griesti.
"Cik ir pētījumu, tik mums ir materiālu un tik mēs varam publicēties.
Līdz ar to es teiktu, ka mēs esam ļoti, ļoti tuvu saviem griestiem, ja Latvijā nepalielināsies pētniecības finansējums.
Mēs dzīvojam tādā diezgan zema pētniecības finansējuma apstākļos, tas nozīmē - no projekta uz projektu -, un mēs nevaram pētniekiem piedāvāt tādu stabilu darbu. Un līdz ar to mēs nevaram arī sacīt: "Nāciet pie mums strādāt! Kad šis projekts beigsies, jums būs nākošās iespējas"," sacīja Kiopa.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektora vietnieks zinātniskajā darbā, profesors Gatis Bažbauers skaidroja – pēc pēdējā ārējā izvērtējuma, kas bijis pirms sešiem gadiem, zinātne nosprausta kā prioritāte, un šobrīd tas ir manāms arī rezultātos.
"Pirmkārt, sākām koncentrēties uz kvalitatīvām publikācijām, un tagad, ja mēs skatāmies dinamikā, mums ir augušas publikācijas nopietnos zinātniskajos žurnālos un arī citējamība – šie rādītāji ir ievērojami labāki, nekā tas bija pirms sešiem gadiem, kad mēs sākām reformu," klāstīja RTU pārstāvis.
Bažbauers stāstīja, ka šobrīd liela loma zinātnē ir projektiem, proti – ja zinātnieks ir gatavs rakstīt un iesniegt projektus, tad notiek arī pētniecība.
"Tā proporcija diemžēl, kāda ir no projektiem zinātnei, ir par lielu, salīdzinot ar stabilo daļu. Tā kā mums vajadzētu būt mazliet lielākai stabilajai daļai, bāzes finansējumam un tad arī varētu vairāk cilvēkus piesaistīt," norādīja RTU pārstāvis.
Bažbauers arī sacīja, ka universitātei būtu kur augt pētnieku sadarbībā ar uzņēmumiem.
Slikto sadarbību kā vispārēju Latvijas pētniecības problēmu uzsvēra arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis Jānis Paiders. Viņš norādīja, ka šajā kritērijā esam zemu, tomēr kopumā galvenās pētniecības jomas problēmas saistītas ar zemo finansējumu zinātnei un nepietiekamo pētnieku skaitu.
Par spīti tam, vērtējot pieejamos resursus pret efektivitāti, stabili atrodamies Eiropas vidējā līmenī.
"Tas, kas ir mainījies, ja mēs paskatāmies uz situāciju pirms 10 gadiem, tad Latvijas publikāciju skaits šobrīd, ja mēs salīdzinām ar pārējām Baltijas valstīm vai citām reģiona valstīm, joprojām izskatās neliels, bet tas ir tāpēc, ka mums vienkārši zinātnieku ir par maz. Uz vienu zinātnieku mūsu publicēšanās biežums ir jau tuvs Eiropas vidējam līmenim. Tas, kas joprojām ir medaļa ar divām pusēm, ir izcilības dimensija. Ja mēs skatāmies, cik labos žurnālos publicējas, kāda ir vidējā kvalitāte, tad mūsu rādītāji ir relatīvi vidēji, bet te jāņem vērā, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē to, cik laba būs zinātniskā izcilība valstī, ir publiskais finansējums pētniecībai, un, ja mēs attiecinām to, cik mēs esam produktīvi pret ieguldīto finansējumu, tad mūsu rezultāts nemaz tik slikts nav. Pret to finansējumu, kas šajā periodā bijis ieguldīts, mēs esam tuvu tiem vidējiem efektivitātes griestiem, ko mēs varētu sasniegt," klāstīja IZM pārstāvis.
Paiders uzsvēra, ka jau kopš 2015. gada, plānojot ministrijas pārraudzībā esošajām augstskolām piešķiramo finansējumu, izveidoti jauni kritēriji, vērtējot augstskolu darbību zinātnē. Arī tie nesuši rezultātus, liekot vairāk un kvalitatīvāk pētīt, tomēr vēl aizvien pētniecībā ar ārvalstu kolēģiem sastrādājamies salīdzinoši maz.
"Pat neskatoties uz lielo pieaugumu, mums joprojām ir viena no noslēgtākajām sistēmām zinātnē Eiropā. Sistēma, kurā lielākā daļa no zinātniskās darbības rezultātiem top, iekšienē strādājot, kas nav slikti, bet jautājums – cik liela daļa tā ir no visas sistēmas. Mums tā ir puse. Priekš tā, ka mums ir relatīvi neliela valsts, kur starpinstitūciju sadarbība nav tik ļoti izvēršama, kā tas ir, piemēram, Polijā, šeit joprojām ir redzams, ka mēs vēl neesam visu savu atvērtības potenciālu izmantojuši. Līdz ar to, lai gan ir bijis liels progress, mums vēl nav pamata priecāties un apstāties," teica ministrijas speciālists.
Paiders gan arī uzsvēra – mūsu augstskolām šobrīd neizdodas sasniegt tādus pētniecības izcilības rādītājus kā, piemēram, Tartu Universitātei Igaunijā un Alto Universitātei Somijā, jo tur zinātnes apjoms pret studējošo skaitu ir krietni lielāks nekā mūsu augstskolās.
