Šķenders atzina, ka pēc otrās patvēruma meklētāju grupas – kopumā 15 cilvēku – uzņemšanas Latvijā biedrībai būs "darba pilnas rokas". Pirmais darbs jau nākamnedēļ būs sniegt patvēruma meklētājiem nelielu ievadkursu par Latvijas vēsturi, izglītību, veselības aprūpi un citiem – kopumā desmit tēmām.
"Tas, kas cilvēkam būtu svarīgs, ierodoties Latvijā: saprast, kur viņš ir atbraucis, ko šeit sagaidīt, kādu atbalstu var saņemt un uz ko cerēt nākotnē," teica Šķenders.
Pēc viņa sacītā, šo ievadkursu par Latviju plānots sniegt ne tikai tiem 15 cilvēkiem, kas nupat ieradās Latvijā, bet arī tiem, kuri jau kādu laiku uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".
Šķenders atzina, ka katra patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvēja gadījums prasa individuālu pieeju šo cilvēku problēmu risināšanai. Lielākās problēmas varētu būt ar piemērota mājokļa, kāarī darbavietas atrašanu.
"Lielākās bažas ir saistītas ar mājokļa jautājumu. (..) Tad, kad šie cilvēki saņems statusu, viņiem apmēram divu nedēļu laikā "Mucenieki" būs jāatstāj. Un līdzekļu būs tik, cik būs – 139 eiro mēnesī pirmajam ģimenes loceklim un nākamajiem – 97 eiro," teica Šķenders.
Viņš atzina, ka pašlaik biedrības "Patvērums "Drošā māja"" klientu lokā ir divas ģimenes, tostarp vientuļa māte ar mazu bērnu, un šīs ģimenes kopējais budžets mēnesī ir 236 eiro. "Nu vai Rīgā var par tādu summu noīrēt dzīvokli un vēl izdzīvot?," retoriski vaicāja biedrības pārstāvis.
Biedrība meklē risinājumus bēgļu problēmām, iesaistot arī citas sabiedriskās organizācijas, piebilda Šķenders.
Jau ziņots, ka divus mēnešus pēc pirmo patvēruma meklētāju iebraukšanas vēlā trešdienas vakarā Latvijā no Grieķijas ieradusies otrā grupa. Tās ir četras ģimenes ar kopumā 15 cilvēkiem, tai skaitā septiņiem nepilngadīgajiem, kam visiem bija nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
