Lielākais spēks Rīgas vēlēšanās – neizlēmušie. Kas viņi ir?

Vairāk nekā ceturtdaļa balsstiesīgo rīdzinieku nespēja nosaukt sarakstu, par kuru viņi būtu gatavi balsot Rīgas domes pirmstermiņa vēlēšanās. Tomēr absolūtais vairākums no viņiem paziņoja, ka vēlēšanās piedalīsies, liecina aptauja, ko SKDS veica pēc LSM.lv un LTV pasūtījuma.

“Neizlēmušie” ir lielākā rīdzinieku grupa, tālu aiz sevis atstājot abus līdersarakstus – “Attīstībai/Par!-Progresīvie”(A-Par-Pro, reitings 14,9% starp visiem respondentiem) un “Saskaņa” (14,1%). To, kuri nav spējuši izdarīt izvēli, kā jau rakstīja LSM.lv, ir gandrīz divreiz vairāk – 26,1%. Ja tie būtu vienots spēks, visi pārējie saraksti Rīgas domē būtu politiskie punduri.

Tomēr, protams, neizlēmušie nav vienoti ne sastāva, ne uzskatu, ne iepriekšējās politiskās pieredzes ziņā, taču iet balsot viņi nolēmuši visai stingri, parādīja SKDS aptauja.

Kopumā 79% no visa šo respondentu skaita paziņojuši, ka “noteikti” vai “visdrīzāk” piedalīsies vēlēšanās (attiecīgi 32,8% un 46,2%).

To cilvēku īpatsvars, kuri kā ģimenē lietoto valodu norādījuši latviešu, un to, kuri norādījuši krievu valodu, starp neizlēmušajiem ir gandrīz līdzīgs – 52,1% un 47,9%. Tas atspoguļo šajā pašā aptaujā noskaidroto faktu – starp krieviski runājošajiem bija vairāk to respondentu, kuriem bija grūti sniegt atbildi par politiskajām simpātijām. (LSM.lv jau rakstīja, ka starp visiem respondentiem, kuri mājās runā latviski, tādu bija 23,4%, starp visiem respondentiem, kuri mājās runā krieviski, gandrīz par trešdaļu vairāk – 29,7%).

Vismazākā daļa to, kas nezina, par ko balsot, ir starp gados visjaunākajiem un visvecākajiem vēlētājiem. 18-24 gadus veco respondentu grupā “savu” sarakstu nevarēja nosaukt 23,3%, bet 64 un vecāko respondentu grupā – tikai 16%.

Diagramma: LSM

Svarīgākajam iemeslam, kura dēļ cilvēkiem ir grūti izvēlēties politisko piedāvājumu, ir maz kopīga ar sarakstu programmu nostādnēm un solījumiem: gandrīz puse neizlēmušo (45,2%) paziņoja, ka neredz nevienu spēcīgu līderi, kuru gribētu atbalstīt. Otrs biežāk minētais iemesls – nav, par ko balsot. To nosauca katrs trešais (32,8%) no neizlēmušajiem. Pēc SKDS aptaujas datiem, šie divi motīvi ir vienlīdz populāri neatkarīgi no sarunvalodas ģimenē. 

Diagramma: LSM

Jautājums par spēcīgu līderi – tikai citā formā – tika uzdots visiem aptaujas dalībniekiem (ne tikai neizlēmušajiem). Viņiem lūdza novērtēt, cik lielā mērā viņiem izveidojies priekšstats par mēra amata kandidātiem, par to, ko viņi ir panākuši un ko cenšas panākt. Izrādās, ka vislielākā atpazīstamība (57%) ir bijušajam Rīgas mēram Oļegam Burovam, kurš balotējas no saraksta “Gods kalpot Rīgai (GKR)  ar pieticīgo reitingu 5,6%. Otrajā vietā aiz viņa ir bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (32,9%), kura saraksta KPV LV popularitāte vispār ir mazāka par pašas aptaujas kļūdas līmeni (attiecīgi 1,5% un 1,9%).  Reitingu līderi – kandidāti no A/Par-Pro un “Saskaņas” Mārtiņš Staķis un Konstantīns Čekušins – gluži pretēji izrādās nepavisam ne pirmajās vietās – pirmais noslēdz piecnieku, bet otrs – desmitnieku.

Lai palielinātu, uzklikšķini!

Diagramma: LSM

Vēl viens faktors, kas ilustrē neizlēmušo respondentu prāta stāvokli, ir neticība viņu balsojuma pozitīvam rezultātam. Tā SKDS sociologi jautāja, vai respondenti uzskata, ka “viņu” partija, ja nāks pie varas Rīgas domē, izpildīs savus priekšvēlēšanu solījumus. Un, lai gan neizlēmušie pat vēl nezina, par kādu partiju balsos, divas trešdaļas (64,9%) no viņiem jau neuzticas tiem, kurus izvēlēsies. Atbildi “pilnīgi neesmu pārliecināts” izvēlējās 23,9%, “drīzāk neesmu pārliecināts”- 41%. (Visā respondentu spektrā ticības cilvēcei ir būtiski vairāk: attiecīgi 41,4%, 24,5% un 16,9%.)

Iespējams, tas ir atkarīgs no iepriekšējās pieredzes. Kā parādīja SKDS aptauja, no neizlēmušajiem respondentiem gandrīz katrs trešais (32,6%) Rīgas pašvaldības vēlēšanās balsoja par sarakstu “Saskaņa-GKR”. Visi pārējie toreiz startējušie saraksti nav ieguvuši pat 5% (atšķirībā no atbildes “Neatceros/Nezinu” – 36,5%). Starp pašlaik neizlēmušajiem respondentiem augsts ir arī to īpatsvars, kuri atbalstīja “Saskaņu” 2018. gada Saeimas vēlēšanās (27,7%). Tiesa, te sarakstā parādās vēl divi politiskie spēki – gandrīz vienādas respondentu daļas norādīja, ka parlamenta vēlēšanās balsojuši par A/Par un Jauno konservatīvo partiju – attiecīgi 7,6% un 7,1%. Vēl 5,1% no tiem, kas nezina, kā balsot tagad, 2018. gadā izlēma par labu Nacionālajai apvienībai, bet 3,8% - par labu KPV LV.   

SKDS aptauja notika no 24. līdz 28.jūlijam, tajā piedalījās 1008 rīdzinieki Latvijas pilsoņi balsstiesīgā vecumā. Respondenti tika izvēlēti, ņemot vērā dzimumu, vecumu, ģimenē lietoto valodu un citus faktorus. Aptaujas statistiskās kļūdas līmenis ir +/- 1,9 procentpunkti.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti