Lielākā daļa stiprā reibumā pieķerto dzērājšoferu brauc ar svešu auto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Neraugoties uz izmaiņām Krimināllikumā, paredzot auto konfiskāciju stiprāk iereibušiem šoferiem, nav mainījusies tendence, ka lielākā daļa pieķerto dzērājšoferu ir reibumā virs 1,5 promilēm. Turklāt vairāk nekā puse no viņiem braukuši ar citai personai piederošu transportlīdzekli, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Andris Rinkevics.

Intervija ar Valsts policijas pārstāvi Andri Rinkevicu
00:00 / 03:59
Lejuplādēt

"Šajā kontekstā šo cilvēku rīcība mainījusies nav. Runājot ar šiem vadītājiem, viņi paši atzīst, ka viņi ir lietas kursā, ka tādas izmaiņas Krimināllikumā ir bijušas, ka transportlīdzekli var konfiscēt vai transportlīdzekļa vērtību var piedzīt. Bet viņi tik un tā ir sēdušies pie stūres reibumā, pietiekami lielā reibumā," pastāstīja Rinkevics.

Kopš bargāku izmaiņu stāšanā spēkā policija vidē diennaktī pieķer 10–12 dzērājšoferus, no kuriem puse ir stiprā reibumā, proti, virs 1,5 promilēm. Tātad ik dienu 5–6 transportlīdzekļi tiek konfiscēti vai arī tiek piemērota prasība kompensēt transportlīdzekļa pilnu vai daļēju vērtību gadījumos, kad dzērājšoferis nav konkrētās automašīnas īpašnieks.

Policijas pārstāvis atklāja, ka lielākā daļa stipri iereibušu dzērājšoferu nebrauc ar savu transportlīdzekli.

Attiecīgi transportlīdzekļa konfiscēšana piemērojama mazliet mazāk nekā pusē gadījumu.

Taču stiprāk iereibušajiem autovadītājiem, kuri braukuši ar citas personas transportlīdzekli, tiek piemērots naudas sods daļējas vai pilnas transporta vērtības apmērā. "Un tās summas ir milzīgas," piebilda Rinkevics.

Viņš arī norādīja, ka ceturtdaļa pieķerto dzērājšoferi vēlāk atkārtoti brauc reibumā. "Uz šiem vadītājiem lielākā daļa ietekmes instrumentu ir ļoti neefektīvi. Viņi pirms tam ir pieķerti, viņiem ir atņemtas tiesības, viņi joprojām turpina braukt bez tiesībām, viņiem pat bijis piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts sods. Viņi, tā teikt, šos divus, trīs vai četrus mēnešus pavadot aiz restēm, iznāk ārā un atkal turpina braukt.

Mēs runājam par ļoti mazu sabiedrības daļu. Tie ir aptuveni 0,2% no visiem transportlīdzekļu vadītājiem. Tomēr viņi ir tādi, kuriem, visticamāk, ir milzīgas alkoholisma problēmas," pastāstīja policijas pārstāvis.

Turklāt policijas resursi darbam, lai veiktu šo kontroli, esot nepietiekami. "Faktiski tajās struktūrvienībās, kurās kolēģi veic arī satiksmes uzraudzību, [tā sauktais] nekomplekts ir ļoti liels. (..) Cilvēku, kuriem šobrīd būtu jāatrodas uz ielas un jāveic satiksmes kontrole, faktiski ir ļoti maz. Viens no glābšanas riņķiem ir mūsu uzsāktās strukturālās reformas kontekstā. Mēs mēģinām paplašināt šīs funkcijas," skaidroja Rinkevics.

KONTEKSTS:

Pērn oktobrī pieņemtās izmaiņas Krimināllikumā pavērušas iespēju bargāk sodīt dzērājšoferus. Tagad par braukšanu reibumā virs pusotras promiles auto var arī konfiscēt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti