Labrīt

Mākslas muzejs "Rīgas Birža" svin desmit gadu jubileju

Labrīt

Aktīvu zinātnisko izpēti par puču vēsturnieki sāks pēc dažām desmitgadēm. Vērtē pētnieki

Situācija uz Latvijas - Baltkrievijas robežas nav vienkārša, bet kontrolēta

Lielākā daļa nelegālo migrantu atzīstot – pāri Latvijas–Baltkrievijas robežai jādodas piespiedu kārtā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas–Baltkrievijas robežu šķērsojušie nelegālie migranti pārsvarā atzīst, ka uz Latviju pāri robežai ir nosūtīti piespiedu kārtā, Baltkrievijas varas iestādēm liedzot atgriezties mītnes zemē. To Latvijas Radio intervijā atklāja Daugavpils Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieka pienākumu izpildītājs Artūrs Garevičs-Jurevičs.

Lielākā daļa migrantu, kas mēģina nokļūt Latvijā no Baltkrievijas, ir no Irākas, Afganistānas, Šrilankas un Indijas un vecumā no 20 līdz 30 gadiem, norādīja centra pārstāvis. 

Daugavpils izmitināšanas centrā patlaban atrodas 20 aizturētie ārzemnieki, kā arī 31 patvēruma meklētājs. Pārsvarā visi atzīstot, ka viņi pāri robežai ir nosūtīti piespiedu kārtā. Lielākoties personas vēlas atgriezties mītnes zemē, sacīja Garevičs-Jurevičs. 

Tomēr centra pārstāvis atzina, ka pagaidām vēl neviena persona nav atgriezta mītnes zemē. Lielākajai daļai migrantu neesot dokumentu, kas apgrūtina personu atgriešanu valstī, no kuras tā ieradusies. 

Tāpat Garevičs-Jurevičs stāstīja, ka Daugavpils izmitināšanas centrā vienam no migrantiem arī konstatēta inficēšanās ar Covid-19. Savukārt, atsaucoties uz ziņām, ka Daugavpils slimnīcā ārstēti vairāki migranti no Latvijas–Baltkrievijas pierobežas, Garevičs-Jurevičs norādīja, ka slimnīcās nogādātas personas tikai ar “mehāniskām traumām”, nevis Covid-19 inficēšanās dēļ.

Aizvadītajā diennaktī Latvijas–Baltkrievijas robežu nelegāli mēginājusi šķērsot tikai viena persona. Kopumā situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nav vienkārša, bet patlaban tiek kontrolēta, atzīmēja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes dienesta priekšnieks Juris Kusiņš. 

Situācija “Muceniekos”

Patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs Muceniekos, Ropažu novadā, šobrīd ir iežogots. To Latvijas Radio intervijā stāstīja Rīgas Apriņķa Avīzes redaktore Eva Lūse. 

Kopš augusta, kad strauji pieaudzis migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centušies nokļūt Latvijā, centrs ir ļoti strauji piepildījies un patlaban tur uzturas 385 cilvēki, lielākoties vīrieši. Lūse norādīja, ka aptuveni 30% “Muceniekos” izmitinātie ir nepilngadīgi. No visiem patvēruma meklētajiem 95% esot no Irākas.

Šobrīd Mucenieku centrā reģistrēti 27 sasirgušie ar Covid-19. Kopumā centrā 262 personas ievēro pašizolāciju. Visiem patvēruma meklētajiem tiek piedāvāta arī iespēja vakcinēties pret Covid-19, atzīmēja Lūse.

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. 

Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti