Latvijas Televīzijas sastaptās nūjotājas norāda, ka kapos sakopts ir, bet kur apsēsties - nav. Rīgas izpilddirektors gan skaidro, ka tikai tad, kad Lielajos kapos ierīkos videonovērošanu un labāku apgaismojumu, atjaunos soliņus visās desmit vietās, kur tie bija pirms tam. Lielo kapu apsaimniekotāji skaidro, ka darbi rit divos virzienos - redzamā un neredzamā. Redzamais ir kapliču glābšana, neredzamais – informācijas vākšana, lai ikviens varētu atrast senčus, kas, iespējams, apbedīti šeit.
Apsaimniekotāju lielākais lepnums ir par pirmo pilnībā restaurēto kapliču. Rīgas pieminekļu aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska stāsta, ka tā būvēta 18. gadsimta beigās - Rīgas aptiekāram. Tikmēr citām kapličām uzlikti pagaidu jumti vai balsti, lai apturētu brukšanu. Atverot to durvis, gan redzams, cik daudz darba vēl gaida.
Atrisināts arī līdz šim smagākais jautājums – plānotā tramvaja līnija cauri apbedījumiem neies. "Šis projekta profils tika izmainīts; visticamāk, tramvajs ies Senču ielai pa vidu un ielas profils, platums nemainīsies," teica Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.
Tāpat pie kapiem beidzot uzstādīta informācija, kur meklēt ievērojamākos apbedījumus. Lielajos kapos atdusas daudzu ievērojamu dzimtu pārstāvji, arī Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Brīvības kara cīnītāji un citi.
