Iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas "Lielo kapu draugi" pārstāvji piemiņas parka teritorijā atrāda vācu kara gūstekņu bijušo kapa vietu. Lai arī jau sen veikti pārapbedījumi, eksperti ir norādījuši, ka atsevišķi apbedījumi teritorijā, iespējams, ir palikuši.
Neskatoties uz piemiņas plāksni un milzu metāla krustu, tikai pāris metru attālumā notiek kādas pagaidu būves pamatu likšana. Izraktas bedres, kurās jau salikti betona balsti un strādnieki tajās ber akmeņus.
"Lielo kapu draugu" pārstāvis Andris Gobiņš norāda, ka būvdarbi nav saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm. "Tas, ka darbiniekiem ir nepieciešama kaut kāda vieta, tas ir pilnīgi skaidrs. Un tie darba apstākļi patiešām nav apskaužami, kas ir šiem cilvēkiem. Bet vietas netrūkst, kur varētu izvietot šīs ēkas (..)," sacīja Gobiņš.
VKPAI apstiprina, ka Lielo kapu apsekošanā secināts, ka teritorijā, kur kādreiz atradušies vācu karagūstekņu kapi, tiešām norit nesaskaņoti darbi. Inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris norāda, ka arī pagaidu rakstura būves vieta un izveide pieminekļu teritorijās ir jāsaskaņo. Tāpat arī tās vizuālais tēls nav mazsvarīgs.
"Jautājums par tieši vietas izvēli. Kā zināms, piemēram, turpat kapu teritorijā, bet no Miera un Klusās ielas puses atrodas divi stāvlaukumi, kas varbūt būtu neitrālāka vieta, kur izvietot tamlīdzīga veida, nepieciešamu, protams, bet utilitāra rakstura pagaidu būvi. Diemžēl šajā situācijā... Kā mums bieži gadās, tad praktiskās aktivitātes notiek ātrāk nekā dokumentu sakārtošana. Kā informēja "Rīgas mežu" pārstāvji, tad viņi ir vienojušies ar kādu arhitektu biroju, ka izstrādās gan šo topogrāfiju, piesaisti tai vietai un arī vizualizācijas.
Diemžēl tas kavējās, bet darbi jau uzsākti. Tāpēc mēs gan vakar [otrdien] uz vietas esot un tamlīdzīgi aicinājām mutiski tomēr šajā situācijā šos darbus pārtraukt," atzina inspekcijas pārstāvis Asaris.
Lielo kapu tuvējie iedzīvotāj ir arī ļaudis, kas daudzus gadus cenšas atsevišķas piemiņas vietas pašu spēkiem uzkopt. Šobrīd par to rūpējas Rīgas pašvaldības pakļautībā esošie "Rīgas meži", kuru darbiniekiem arī nepieciešama pagaidu saimniecības ēka.
"Rīgas mežu" pārstāvis Edgars Vaikulis gan apgalvo, ka pamatu likšanu šādai būvei normatīvos neesot jāsaskaņo. Tāpat, pretēji Asara teiktajam, Vaikulis saka, ka pieminekļu inspekcija kādā konsultācijā ļāvusi tieši šo vietu kapu teritorijā izmantot kā saimniecisko zonu
"Inspekcija varbūt uzskata, ka mēs nebijām saskaņojuši konkrētu projektu, un arī tas tiks izdarīts. Šobrīd darīts tas, ko atļauj būvniecību regulējošie normatīvie akti.
Vienkārši ir noņemta augsnes virskārta līdz maksimāli atļautajiem 30 centimetriem. (..) Tie ir pagaidu būves pamati. Šobrīd paralēli notiek darbs, saskaņojot šos konteineru izvietošanas darbus ar [Valsts] kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Tagad ir iegādāta jauna tehnika – pūtēji, trimeri, mazais traktoriņš, attiecīgi arī rokas tehnika teritorijas kopšanai, kas arī attiecīgi šeit tiks izvietota," teica Vaikulis un norādīja – "Rīgas mežu" ieskatā pagaidu būvei izvēlētā vieta ir vienīgā iespējamā.
Pirmdien, 4. septembrī, VKPAI plāno tikties ar Lielo kapu apsaimniekotāju "Rīgas mežiem", Rīgas pieminekļu aģentūru un Lielo kapu draugu pārstāvjiem, lai vienotos par objekta tālāko apsaimniekošanas koncepciju.
