ĪSUMĀ:
- Paliatīvā aprūpe palīdz uzturēt dzīvību cilvēkiem ar smagām diagnozēm.
- Daugavpilī ir specializēta paliatīvās aprūpes nodaļa. Tajā vietas visiem nepietiek.
- Rēzeknē paliatīvo aprūpi var nodrošināt, bet arī šeit ir vairāk pacientu, nekā tiek piešķirti līdzekļi.
- Paliatīvā aprūpe atstāta slimnīcu atbildībā. Aicina valsti rīkoties.
Daugavpilī – specializēta paliatīvās aprūpes nodaļa
Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir Latgalē vienīgā Paliatīvās aprūpes nodaļa, kas kā viena no pirmajām valstī izveidota Daugavpils slimnīcas “Plaušu slimību un tuberkulozes centrs” telpās.
“Nodaļa tika izveidota 2010. gadā, uzreiz pēc Latvijas Onkoloģijas centra Rīgā,” stāsta centra vadītājs Edgars Levkāns.
Pašlaik nodaļā ir vietas 20 pacientiem - ir trīs vīriešu un divas sieviešu palātas. Kādreiz te varēja dzirdēt bērnu čalas, bet tagad valda pilnīgs miers, precīzāk, jaušama vien personāla rosība, jo gultās ir tie, kuriem no smagajām slimību diagnozēm dzīvība var gaist kuru katru mirkli.
“Te mums ir ērti, jo ir stikla logi - sienas. Iet pa koridoru māsiņa vai sanitāre un uzreiz redz, vai kāds pacients mēģina piecelties un iet uz tualeti, vai sniedzas pēc krūzītes, lai padzertos, bet nevar, un var uzreiz pienākt un viņiem palīdzēt. Te viņiem ir tualetes, duša, ir pandusi, pa kuriem uzreiz var izbraukt ar ratiņiem ārā. Pa tiem izvedam arī mirušos, lai nav jāved pa visu slimnīcu. Un tas ir pirmais stāvs,” stāsta Levkāns.
Nodaļu izrāda virsmāsa Janīna Ņikitina.
“Ir svarīgi, lai viņi uz viņpasauli aiziet mierīgi, cienīgi, bez uztraukuma. Uz šejieni viņi atbrauc bieži uztraukušies, viņi saprot, ka kaut kas nav labi, bet te, redzot, ka par viņiem rūpējas, nomierina, viņus apkopj, tad viņi grib dzīvot un aiziet uz viņpasauli ar smaidu, bez saspringuma. Mūsu ārste visus aprauga pa 3 - 4 reizēm dienā, visus sauc un zina vārdos, un tas viņiem patīk,” stāsta Ņikitina.
Jāzeps Lazdāns no Daugavpils novada Nīcgales pagasta šajā nodaļā ir nedēļu, atvests tieši no reģionālās slimnīcas kardioloģijas nodaļas. Diagnoze - sirds mazspēja. Te nonācis pirmo reizi, tā vieglāk gan viņam, gan tuviniekiem.
“Mani katru dienu, kad ir brīvs, aprauga dēls vai māsa,” stāsta Lazdāns.
Pacienti te ir uz īsu laiku, stāsta ārsts Edgars Levkāns un virsmāsa Janīna Ņikitina.
“Pacients paguļ pie mums. Mēs ievadām viņam medikamentus, tad viņš atgriežas mājās - ģimenes ārsta uzraudzībā.
Pēc tam, ja notiek nobīde un sākas kādas sāpes, tad viņš atkal nonāk pie mums līdz 10 dienām. Kādreiz vairāk, ja redzam, ka cilvēks pēc dienas vai divām mirs. Neļaus taču viņam mirt mašīnā pa ceļam uz mājām,” mediķi skaidro.
Paliatīvo aprūpi apmaksā valsts, taču tikai līdz desmit dienām. Vairāk nekā trešajai daļai pacientu šī nodaļa, kas pēc būtības - lai arī cik skarbi neskanētu - tam arī paredzēta, kļūst par vietu, kur dzīvība dziest. Pērn tie bija 37% pacientu.
2017. gadā mira - 30%, 2018. gadā - 37,2 %, šī gada deviņos mēnešos – 36% nodaļas pacientu.
Paliatīvā aprūpe ļauj arī pagarināt mūža ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti
Vienā no nodaļas gultām guļ Slava. Viņš, strādājot kinematogrāfijā, kādreiz kinoteātros cilvēkiem rādījis filmas.
“Te ir ļoti laba aprūpe, ārste vienkārši „zelts”, un viņi ir tik ļoti mums vajadzīgi, jo ļauj cilvēkiem vēl padzīvot.
Bez viņiem es jau laikam sen būtu miris. Te atgriežos, kad jau pavisam slikti paliek,” saka Slava.
Pašlaik viņš ir piemērs tam, ka ar smagu diagnozi - barības trakta vēzi - var dzīvot gadiem. Diemžēl slimība ir tik smaga, ka šajā nodaļā atkal un atkal nākas atgriezties, šoreiz klāt vēl pneimonija.
“Ja viņš negrieztos mūsu nodaļā, viņš jau pirms kādiem gadiem četriem būtu nomiris. Te mēs viņam papilinām zālītes un uzturam viņam dzīvību. Un viņš jūt, ka nav tik slikti un vēl var dzīvot,” stāsta virsmāsa Ņikitina.
Diemžēl paliatīvo aprūpi nevar nodrošināt visiem, kam tā nepieciešama. Tā ir reģionāla problēma, apliecina Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
“Paliatīvā aprūpe ir viens no profiliem, kurš obligāti jānodrošina reģionālajām slimnīcām. Taču, ja mēs skatāmies uz faktisko pieprasījumu, tad redzam, ka šobrīd nevaram pilnvērtīgi nodrošināt to, jo lielākoties uz šejieni tiek nosūtīti tie pacienti, kuri pa tiešo nonāk no mūsu reģionālās slimnīcas. Taču ir pacientu klāsts, kurus pa tiešo uz šejieni norīko ģimenes ārsti. Diemžēl šo pakalpojumu klāstu mēs nevaram nodrošināt, jo ikdienā ir nosegtas gandrīz visas gultas, pieprasījums ir ļoti liels,” stāsta Semjonovs.
Gadā paliatīvajā nodaļā Daugavpilī nonāk ap 400 pacientu. Tas ir vairāk, nekā ir plānots un cik atvēlēts līdzekļu. Daugavpilij gadā tam piešķirti 275 tūkstoši eiro, kā visā valstī - pa 799 eiro uz katru pacientu, un tas ļauj pakalpojumu sniegt 344 pacientiem. Realitātē pacientu skaits gadā ir par 50 vairāk.
“Mēs pārsniedzam plānu. To resursu - 20 gultas - priekš Daugavpils ir par maz. Tāpēc plānu pārsniedzam, jo šai pacientu kategorijai mēs nevaram atteikt,” saka ārsts Levkāns. Viņš atzīst, ka pacientu, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe, ir daudz vairāk, tomēr grūti uzskaitīt, cik tādu reģionā varētu būt. Ārsts gan uzsvēra, ka Latgalē ir daudz vēža pacientu, daļai no kuriem paliatīvā aprūpe nepieciešama.
Rēzeknē nav atsevišķas paliatīvās nodaļas
To, ka tieši vēža pacienti un vispār slimnieki ar smagām diagnozēm galvenokārt ir paliatīvās aprūpes pacienti, norāda arī situācija Rēzeknē. Pilsētas slimnīcā, kā stāsta galvenā māsa Elita Cīrule, gan nav paliatīvās aprūpes nodaļas, tomēr šāds pakalpojums pieejams.
“Visbiežāk tie nodaļās ir 1 - 2 pacienti. Medpersonāls ir apmācīts, kā strādāt ar šādiem pacientiem. Mums gan fiziski jāpalīdz, gan jāprot iemācīt šiem pacientiem sadzīvot ar viņu diagnozi,” stāsta Cīrule.
Ar katru gadu pieprasījums palielinās. 2018. gadā slimnīcai bija iedalīts finansējums 77 pacientiem jeb 46 000 eiro, bet faktiski slimnīcā bija 79 pacienti.
“Tās ir atbilstoša profila gultas ķirurģijas, terapijas, ginekoloģijas, neiroloģijas un neiroķirurģijas nodaļā. Kopumā tās ir līdz piecām gultām,” stāsta Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa.
“Šogad slimnīcai atvēlēts finansējums 65 pacientiem jeb nepilni 52 000 eiro. Šobrīd jau slimnīcā ir stacionēti 52 pacienti. Mēs paredzam, ka līdz gada beigām mēs atkal šo finansējumu pārstrādāsim,” viņa norāda.
Paliatīvajā aprūpē pacientu skaita ziņā ir pārslodze, to neslēpj mediķi gan Daugavpilī, gan Rēzeknē, lielāka slodze un faktiski „izdegšana” jūtama arī personāla vidū.
“Nav viegli strādāt ar pacientu, kuram - kā mediķis tu saproti - vari tikai atvieglot sāpes vai ciešanas, bet nevari apsolīt perspektīvā, ka viss būs labi. Tā ir psiholoģiskā slodze,” saka mediķi.
Pieprasījums aug, finansējuma pietrūkst
Paliatīvās aprūpes pacientu skaits un pieprasījums, kā liecina lielo Latgales slimnīcu pieredze, aug, slimības vieglākas nekļūst, bet līdzekļu arī nerodas vairāk, norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Semjonovs.
“Problēma ir valsts budžeta finansējuma trūkums, jo acīmredzami, ka tas nav pietiekošs, ar to nevar nosegt un nodrošināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pieprasījumam. No savas puses mēs varētu dubultot savas nodaļas gultu fondu, un joprojām varētu nepietikt. Cilvēki noveco, asas ir hroniskās slimības un to nepietiekamā profilakse mūsu reģionā.”
Līdzīgs viedoklis ir arī Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētājai:
“Būtu ļoti labi, ja šis pakalpojums būtu pieejams visiem, kam tas nepieciešams. Vajadzētu vienotu paliatīvās aprūpes sistēmu valstī, kopīgas datu bāzes lai mums būtu pieejamas. Lai valsts apmaksātu enterālās barošanas vai kopšanas līdzekļus pilnā apjomā. Un varbūt paliatīvā aprūpe varētu būt definēta kā papildu specialitāte.”
Kopumā 25 paliatīvās aprūpes gultas pašlaik ir pieejamas divās lielākajās Latgales reģiona slimnīcās Rēzeknē un Daugavpilī. Pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes pieaug ar katru gadu. Taču valsts finansējums ir nepietiekošs, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pieprasījumam.
Tas, cik lielā apmērā iestāde varēs sniegt paliatīvās aprūpes pakalpojumus, atstāts pašu slimnīcu ziņā. Cik nu kurš var atļauties.
Savukārt vidēji pēc desmit dienām šādās palātās reģionālajās slimnīcās pašam slimniekam vai radiniekiem ir jālemj, kurp doties tālāk – uz kādu citu aprūpes slimnīcu reģionā, kur tiek sniegti nepieciešamie aprūpes pakalpojumi, pansionātu vai izvēlēties mājas aprūpi.
