Kopumā šogad pieteiktas 955 talkas vietas, kur notika gan sakopšanas, gan labiekārtošanas darbi. Tas ir par trešdaļu mazāk nekā pērn. Rīkotāji prognozē, ka arī savākto atkritumu skaits būs mazāks.
Ir pašvaldības, kurās pieteikšanās aizvien turpinās un cilvēki talkos arī rīt. Šogad rīkotāji aicināja būt īpaši piesardzīgiem un ievērot visus valstī noteiktos drošības pasākumus. Tāpat iedzīvotājus aicina ne tikai sakopt Latviju, bet arī nemēslot ikdienā. Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme Latvijas Radio uzsver, ka pašreizējos apstākļos talka noritējusi ļoti sekmīgi.
“Man ir patiess prieks, ka cilvēki, neskatoties uz lietu un vēju, kā arī ierobežojošiem noteikumiem, šodien tomēr devās talkot. Es kārtējo reizi pārliecinos, ka mūsu tauta ir apbrīnas vērta. Mēs spējam iedvesmot viens otru un citus uz labiem darbiem. Laikam jau vēlme pēc tā, lai mēs dzīvotu sakoptā, skaistā un zaļā valstī, ir ierakstīta mūsu ģenētiskajā kodā. Pilnīgi piekrītu tam, ko šorīt, atklājot talku, teica Valsts prezidents, proti, ka Lielā talka ir viena no latviešu gudrākajām tradīcijām un ar to mums jādalās ar citām pasaules valstīm. Vēlos vēlreiz pateikties visiem tiem, kuri saprot, ka sakopjot savu apkārtni, lai varam dzīvot zaļā un ekoloģiski tīrā vidē, mēs labvēlīgi ietekmējam arī savu veselību. Nebiju cerējusi, ka talkai tiks pieteikts tik liels vietu skaits, bet tas, ko redzu šodien, liecina, ka spējam izvērtēt, kas ir svarīgi mums visiem kopumā,” uzsver Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Valsts prezidents Egils Levits šodien neierasti saviem ikdienas darba pienākumiem, ar darba rīkiem rokās netālu no Igaunijas robežas Žuldiņās, Valkā, palīdzēja sakopt teritoriju ap nu jau 41. ierakto stabiņu projektā “Aplido, apceļo, apmīļo Latviju”.
“Es domāju, ka latvieši ir izturīga tauta, izturīga tauta, kas iztur visādas nelaimes, grūtības, un arī protams, šo vīrusu, bet mums ir savi pricipi, un rūpēties par apkārtni, rūpēties par dabu dzīvot skaistā vidē, ir viens no mūsu principiem, un to mēs ievērojam," norāda prezidents.
Biedrības “1836” pārstāvji divarpus gadu laikā devās apkārt Latvijai gar robežu ar mērķi, lai pēc tam ik pa 20 kilometriem to iezīmētu ar speciāliem stabiņiem. To ierakšana un tuvākās apkārtnes sakopšana ir viens no veidiem, kā Latvijā veicināt vides tūrismu.
“Mums ir liels prieks, ka arī prezidents šodien ierok savu stabiņu, un tas ir tiešām, es teiktu, īpašs brīdis, mūsu ceļa attīstībā, un tā ir sajūta un ticība, ka šis ceļš tiešām varētu kādu dienu būt atzīts un cilvēki ietu pa viņu, ne tikai latviešu, bet varbūt arī kāds ārzemju cilvēks,” saka biedrības “1836” vadītājs Enriko Podnieks.
“Katrs tāds sakopts stūrītis tas ir ieguvums, nu, ja mēs salīdzinam Latviju ar skaistu bildi, bet tādu tā kā puzles veidu, tad mums vēl arvien ir tādas vietiņas, kur ir ļoti daudz kas jādara, un ir tādas, kas ir ļoti skaistas, un ar katru gadu šī puzle paliek skaistāka,” uzsver Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Ar priecīgu satraukumu talcinieku rosībā noraudzījās Ruta Krole, kura ir šī zemes gabala īpašniece. Jau vairāk nekā 80 gadus viņa dzīvo Līles mājās un savā dzīvē preizdentu aci pret aci redz pirmo reizi.
Valsts prezidents uzsver, ka ikviena vieta Latvijā ir vērtīga, tāpēc nav svarīgi, vai talko Rīgā, Valkā vai kādā citā vietā. Galvenais ir pārliecība, ka Latviju veidojam visi kopā.
“Tiešām, ja ceļo pa pasauli, jūs redzat, ka ir tikai nedaudzas zemes, kas var sacensties ar Latviju, pie tam mums tā sakoptība nav tāda sterila, mums tā ir dabiska, dabiska tīrība, dabisks zaļums, dabiska sakoptība, un tas ir visskaistākais,” uzskata Levits.
