Mācību konsultante un nodibinājuma “Iespējamā misija” valdes locekle Zane Oliņa stāstīja, ka centralizēto eksāmenu uzliktās prasības dažkārt skan kā attaisnojums tam, kādēļ skolotāji atsakās no neordinārām mācību metodēm. Proti, prasību ir daudz, bet laika - maz. Tādēļ jāpaspēj bērni sagatavot eksāmeniem, nevis jāvelta laiks tam, lai mācītu viņus analizēt un meklēt alternatīvus risinājumus. Lai gan šķietami problēmu varētu atrisināt centralizēto eksāmenu atcelšana, Oliņa tomēr izteica šaubas, vai tiešām tādā gadījumā mainītos skolotāju metodes. Viņa drīzāk atbalstīja jaunas, sabalansētas vērtēšanas sistēmas izveidi.
Arī Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane piekrita, ka, iespējams, ar laiku jāatsakās no centralizētajiem eksāmeniem un vērtēšanai jāmeklē citi atskaites punkti. Viņa savu viedokli balstīja pieredzē, kas parādījusi - ne vienmēr eksāmenus vislabāk nokārtojušie skolēni spēj tikpat veiksmīgi iekļauties darba tirgū.
Savukārt Londonas Karaliskās koledžas datorzinātņu komisijas konsultatīvās padomes loceklis Konrāds Volframs pauda, ka atteikties no vērtēšanas pavisam gan nebūtu prātīgi un tas nenāktu par labu izglītības sistēmai, taču, no otras puses, “skaitļi visu vienkāršo”.
Svarīgākais, pēc Volframa domām, ir modernizēt visus izglītības sistēmas aspektus – vajadzīga gan moderna vērtēšanas sistēma, kas novērtētu kā zināšanas, tā prasmes, gan mācībspēku apmācības, gan satura atlase.
“Jāsadala atbildība, jāizveido modernizēšanas sistēma un jāpieturas pie tās. Izglītības sistēmās parasti baidās ieviest ko jaunu, kamēr nav piemēra, uz ko balstīties, taču piemēru rod, tikai mēģinot,” sacīja pētnieks.
Arī Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks vērtēja, ka sabiedrība nav gatava eksāmenu atcelšanai. Viņš skaidroja, ka vērtēšana ir obligāta pedagoģijas sastāvdaļa. Mācoties kādā brīdī rodas vēlēšanās saprast, kas tad īsti izdarīts. Turklāt arī sabiedrībai ir tiesības zināt, ar ko rezultējas izglītībai atvēlētie nodokļu maksātāju līdzekļi, neatkarīgi no tā, “vai tie būtu PISA testi, vai nacionālie eksāmeni”.
Catlaks gan piekrita, ka citādi ir tad, ja vērtēšana tiek pārvērsta par politikas instrumentu: "Tad jautājums ir par to, vai mēram to, kas ir vērtība, vai sākam vērtēt to, ko varam izmērīt."
Radikālāks uzskatos bija Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis, paužot, ka šobrīd ir jāmaina ne vien eksaminācijas veids, bet visa izglītības sistēma – no industriālās uz pēcindustriālo, 21. gadsimta skolu.
Ar pieminēto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumu (saīsinājumā - PISA) palīdzību jau 65 gadus tiek starptautiski novērtēti piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumi matemātikā, dabaszinībās un lasītprasmē. Atšķirībā no Latvijas eksāmeniem, PISA testi papildināti ar praktiskās matemātikas uzdevumiem.
Pēc šo testu datiem pamatizglītības līmenī Latvija starp 65 valstīm ir 28. vietā, savukārt Eiropas Savienībā – 13. vietā.
