Arborists, bijušais pilsētas mērs, uzņēmējs, mācītājs, meža nozares darbinieks, skolotājs – tik dažādu jomu cilvēki ir izvēlējušies kļūt par zemessargiem un mācās pielādēt ieročus. Atbildot uz jautājumu par motivāciju kļūt par zemessargiem, daudzi no viņiem atbild, ka tas ir karš Ukrainā. To apstiprināja arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs Ivars Pilips Matisons, kurš ikdienā vairāk saistīts ar mākslas un dizaina pasauli.
„Mums pirms apmācībām prasīja, kāds bija iemesls, kāpēc iestājāties. Praktiski visiem atbilde bija, ka tādi laiki pienākuši. Esmu saticis savus draugus, paziņas; tos, kurus nepazinu, jau sāku iepazīt. Šobrīd mācamies pielādēt un izlādēt magazīnu, turpināsim ar ieroču apguvi. Mani uz Zemessardzi uzaicināja viens no maniem bijušajiem audzēkņiem. Stāstīšu arī saviem audzēkņiem, kuri pārsvarā ir puiši, taču ir arī meitenes, tāpat kā šeit,” stāstīja Matisons.
Ieva no Rīgas ir viena no sievietēm, kura pieņēmusi lēmumu iestāties Zemessardzē. Pati nāk no Nīkrāces, kas atrodas salīdzinoši netālu no poligona Mežainē. Zemessardzē iestājies dzīvesbiedrs, brālis. Tad Ieva sapratusi, ka arī pati to vēlas. Viņa pastāstīja par saviem iemesliem šādam lēmumam: „Atzīšos godīgi, Krievijas iebrukums Ukrainā pielika punktu. Kad es uzzināju, ka Krievija mūsdienās ar šādu sabiedrības attīstību spēj iebrukt citā valstī, palika tāda bezspēcības sajūta. Es gribu būt gatava tādai situācijai, kaut gan ceru, ka nepiedzīvošu neko tādu. Es gribu būt apmācīta izdzīvošanā, jo es zinu, ka es nebēgšu pāri Baltijas jūrai, pārāk dziļi ir saknes Latvijas zemē.”
Kristaps Krūkliņš nāk no Kandavas apkārtnes, šogad pabeidzis mācības 12. klasē un ir iestājies zemessargu rindās. Viņš savu dzīvi iecerējis saistīt tieši ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, taču, sekojot ieteikumam no malas, sākotnēji nolēmis stāties Zemessardzē un tad saprast, vai tas pašam būs saistoši.
„Mums vakar bija ieroču apmācība, kā salikt un kā izjaukt ieroci. Šodien jau mācāmies, kā pielādēt ieroci, šaut un tīrīt. Ir ko nest, ir četras magazīnas, ūdens pudeles, tīrīšanas komplekts un tā tālāk. Pēc devītās klases gribēju iet uz Policijas akadēmiju, bet tad kaut kas mainījās. Man onkulis ir 46. kājnieku bataljona komandieris. Es aprunājos ar viņu. Viņš teica, ka iesākt vajag ar Zemessardzi un tad sapratīsi, vai tu to gribi vai negribi.”
Nodaļas komandiere, kaprāle Līga Rāve apmāca jaunpienācējus Zemessardzē. Viņas stāstītais rada priekšstatu, ka katra diena nes jaunus pārbaudījumus un apmācība nebūt nav viegla pastaiga.
„Zinot to, kam es esmu gājusi cauri, tas man palīdz apmācīt jauniesauktos, motivēt. Atzīstot uzreiz, ka nebūs viegli – būs zilumi, tulznas un tā tālāk. Viņi man jautā, šī ir tā smagā diena? Es saku, ka nē, slodze nāks klāt pakāpeniski,” klāstīja Rāve.
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris Andris Rieksts skaidroja, ka tik liela interese nebija plānota un apmācāmo skaits būtu bijis mazāks, ja ne kara situācija Ukrainā, kas pilnībā mainījusi apstākļus. Tāpēc ir jāspēj nodrošināt papildu apmācības. Mežainē pašlaik tiek organizēta vairāku nedēļu vasaras nometne, taču apmācības mēdz notikt arī nedēļas nogalēs.
„Mēs visus, kuri nākuši klāt, kuri pieņēma lēmumu iestāties Zemessardzē pēc 24. februāra, ļoti mīļi saucam par ukraiņiem, par ukraiņu puišiem un dāmām. Parasti vidēji uzņemam un apmācām 250, tagad skaits būs dubultojies. Bijām spiesti mainīt mācību plānus. Un jau gada pirmajā pusē bija vēl viena nometne nedēļas nogalēs, tas pats būs otrā gada pusē,” stāstīja Rieksts.
No šī gada 24. februāra ir ievērojami pieaugusi interese par Zemessardzi. Tā tas noticis visā Latvijā, ne tikai Kurzemē vai Zemgalē, norādīja Rieksts. Līdz šim saņemti vairāk nekā 600 iesniegumu. Pašlaik vairāk nekā 300 ir iestājušies un uzsākuši apmācību Zemessardzē.
