Ilgus gadus mazdārziņu jautājums galvaspilsētas iedzīvotājiem nebija aktualitāte. Pašvaldībā pēc tiem pieprasījuma nebija, tāpēc šīs teritorijas vai nu aizauga, vai arī kļuva par bezpajumtnieku dzīvesvietu.
Pēdējos gados situācija ir mainījusies.
Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta pārstāve Sandra Puķīte apstiprināja: "Šobrīd mums nav neviena brīva dārziņa. Gada sākumā bija 30."
Kopumā Rīgas pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 5000 mazdārziņu. No tiem 3000 ir individuālie sakņu dārzi. Tie atrodas Zolitūdē, Jaunciemā, Ziepniekkalnā un Lucavsalā.
Par mazdārziņa īri Lucavsalā Rīgas pašvaldība prasot 4,5 eiro par nelielu teritoriju gadā. Papildus jāmaksā par atkritumu izvešanu, kas ir nedaudz vairāk kā 30 eiro gadā.
Vietvarā atzina – visiem gribētājiem individuālo dārziņu patlaban nepietiek.
Rīgas domes Īpašuma departamentā skaidroja, ka pēc Rīgas domes noteikumiem dārziņu piešķir iesniegumu reģistrācijas kārtībā. Sakņu dārza potenciālajam īrniekam nav jābūt deklarētam Rīgā, pieteikties var ikviens, kurš gatavs saimniekot.
Priekšroka ir trīs iedzīvotāju kategorijām: maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti.
Vairāk nekā 2500 mazdārziņu pilsētā apsaimnieko 24 biedrības. Tās noslēgušas ar pašvaldību līgumu un pašas izstrādā savus noteikumus, kā arī nosaka izcenojumus. Viena no tām – ir ģimenes dārziņu apvienība "Kazas sēklis". Šeit ļaudis rūpējas par vismaz 200 sakņu dārziem.
"Lauku stila dzīvesveids, man liekas, šobrīd ir zenītā. Mūsdienās tas ir trīsdesmitgadnieču – veiksmīgu sieviešu un veiksmīgu trīsdesmitgadnieku vīriešu hobijs drīzāk. Protams, tas vecuma īpatsvars ir no 19 līdz 70, bet būtībā tā tendence tieši šeit, kur mēs esam, te visur ir trīsdesmigadnieku paaudze, un man liekas, ka tas ir ļoti forši," stāstīja ģimenes dārziņu apvienības "Kazas sēklis" valdes loceklis Ralfs Dravnieks.
Viena standarta mazdārziņa izmērs šeit ir 300 kvadrātmetru. Tas gadā izmaksās 50 eiro. Cenā iekļauta maksa par zemes īri, kas jāmaksā pašvaldībai, atkritumu izvešana un teritorijas labiekārtošana.
"Pēdējos divos gados cilvēki izrāda lielu interesi par mazdārziņiem, un ir sasniegts tas kritiskais punkts, kad nav vairs, ko izdalīt. Nav vairs tā, kā pirms sešiem gadiem, kad mēs atnācām; tu staigā ar tādu karti un tu skaties – varētu šo paņemt, šo vai šo. Nē, tagad vispār vairs nav ko paņemt," sacīja Dravnieks.
Mazdārziņu noma – ģimenes uzņēmums
Pārdaugavā atrodas "Esena dārzi". Ģimenes uzņēmums šeit ir parūpējies par 67 dārziņiem, kurus cilvēki var iznomāt uz gadu, un pēc tam līgumu arī pagarināt. Dārzu īpašnieki vārdu "Esens" nosaukumā izvēlējušies, pateicoties Rīgas Doma mācītājam Imanuelam Justam Esenam, kuram 18. gadsimtā šeit piederējusi muiža. Patlaban 40 hektāru plašajā teritorijā saimnieko Laksu ģimene. Sākumā šeit izveidoti dārzi pašu vajadzībām, taču darba bijis pietiekami daudz, lai izlemtu – pašiem sakņu dārza kopšanai nav pietiekami laika, tādēļ tos piedāvājuši citiem.
"Esena Pārdaugavas dārzu" īpašnieks Renārs Laksa pastāstīja: "Ja 2020.gada sākumā mums bija iecere esošajiem pieciem dārziņiem piebūvēt klāt vēl piecus, desmit dārziņus, tad, ieliekot reklāmu, mēs sapratām – būs jābūvē vairāk. Tad mēs atspērāmies uz 40, tad pagājušajā gadā vēl mēs uzbūvējām klāt."
Patlaban "Esena dārzos" pieejami desmit brīvi mazdārziņi. Iespējams, brīdī, kad šis stāsts ir publicēts, nav vairs neviena. Par spīti tam, ka
šeit nomas maksa gadā vairāk nekā simts reižu pārsniedz summu par pašvaldības īpašumā esošo mazdārziņu.
Dārziņš ar nožogotu teritoriju bez mājiņas gadā maksā 420 eiro, bet summa par dārziņu ar mājiņu svārstās no 600 līdz 1000 eiro. Laksa skaidroja, ka šo cenu veido nekustamā īpašuma nodoklis par teritoriju, apsaimniekošana un uzturēšana. Teritorija ir nožogota, un ir nodrošināti arī dežuranti, kas to pieskata naktīs.
Dārzs galvaspilsētas centrā
Cilvēkiem, kuriem nav īsti laika rušināties dārzā, pašā Rīgas centrā ir izveidots "Urbānais dārzs", kur augi tiek dēstīti kastēs.
Iespējams, lielākais šāda veida dārzs Eiropā.
Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" idejas autore un kuratore Renāte Prancāne norādīja: "Mēs varam redzēt, ka pa perimetru bijušās Sporta pils ēkai ir 140 dārzi, ir 440 dārziņu saimnieki, daži ir ar ģimenēm, līdz ar to kopiena ir daudz lielāka. Vidēji vienam dārzam ir trīs, piecas vai astoņas šāda veida kastes."
Sezonā, kas ilgst no marta sākuma līdz oktobra beigām, urbānā dārziņa kopējiem jāmaksā pieci eiro par kasti, kā arī papildus par komunālajiem maksājumiem – ūdeni, elektrību, labierīcībām.
Pilsētnieki šeit audzē itin visu – no kartupeļiem līdz rozēm.
"Ir pilsētnieki, kuriem ir tāda fantāzija par dārzu. Ir ideja, cik tas varētu būt fantastiski, bet nav pieredzes, un patiesībā šis ir vairāk tāds eksperiments un mācību projekts, kā vispār kaut ko no sēklas kaut ko dabūt, kas izaug. Un tad mēs esam laimīgi, ka mums ir vairāki seniori, kuriem ir dārziņi, kuri dalās ar padomu. Es pat teiktu, ka daudzi no mums kaut ko mēģina izaudzēt, bet tas ne vienmēr obligāti sanāk," teica Prancāne.
Patlaban arī "Sporta pils dārzi" ir tik iecienīti, ka izveidojusies gaidītāju rinda.
Domē domā par risinājumiem
Arī Rīgas domei saimniekot gribētājiem vairs nav īsti, ko piedāvāt, biedrībās arī vietu nav, un pat tur, kur šis pakalpojums maksā dārgāk, kā vidusmēra cilvēks var atļauties, – vietu teju vairs nav.
Saprotot, ka pieprasījums ir milzīgs, bet piedāvājums niecīgs – Rīgas dome nolēmusi situāciju risināt. Īpašuma departamenta pārstāve skaidroja, ka tikšot pētīta situācija un apzināta citu valstu pieredze ar dārziem pilsētās.
"Atvērtie dārzi, slēgtie dārzi, dažāda veida mazdārziņi; kurās vietās viņi varētu būt, kurās vietās no jauna veidot un kurās varbūt arī vajadzētu likvidēt," informēja Puķīte.
