"Lielākā daļa pārējo izdevumu būs īstenoti un kompensēti pēc tam - pēc fakta, pēc tā, cik praktiski tiks izmantots. Ja būs patvēruma meklētāji, kuriem būs jāmāca latviešu valoda, tad tik, cik būs stundas nomācītas, tik tās arī tiks kompensētas," skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
"Ja pašvaldībām radīsies konkrēti izdevumi konkrēti patvēruma meklētāju izmitināšanai, pabalstiem vai kādiem citiem izdevumiem, tad šie izdevumi tiks kompensēti. Manuprāt, ir pāragri teikt, ka mēs apgūstam naudu un tad neviens pie mums nebrauks," norāda Ilze Pētersone-Godmane.
Uzreiz pēc ierašanās Latvijā patvēruma meklētāji nonāk Muceniekos, kur viņiem tiek maksāta dienasnauda - divi eiro un 15 centi dienā. Par šo naudu paredzēts iegādāties pārtiku un ikdienā nepieciešamo. Iepriekš tika prognozēts, ka statusa izvērtēšana notiks aptuveni trīs mēnešus, tātad kopumā par Muceniekos pavadīto laiku katrs patvēruma meklētājs būs saņēmis nepilnus 200 eiro.
Sākotnēji tika plānots, ka pēc statusa saņemšanas bēgļi gadu saņems 256 eiro mēnesī. Pēc oktobrī pieņemtā lēmuma par pabalsta samazinājumu summa samazināta līdz 139 eiro mēnesī. Katram nākamajam ģimenes loceklim, ieskaitot bērnus, pienākas 97 eiro. Tādējādi ģimene ar vienu bērnu mēnesī saņemtu kopumā 333 eiro jeb vidēji 111 eiro uz vienu cilvēku. Bet ģimenē ar diviem bērniem mēneša vidējie ienākumi būtu nepilni 108 eiro uz vienu cilvēku. Patvēruma meklētājiem, kas saņēmuši alternatīvo statusu, šāda summa tiks maksāta deviņus mēnešus.
Ar šādiem ienākumiem pēc trim Latvijā nodzīvotiem mēnešiem bēgļi var pretendēt uz trūcīgā statusu, kā arī pēc deklarēšanās kādā pašvaldībā - uz maznodrošinātā statusu. Katra pašvaldība saviem maznodrošinātajiem piedāvā cita veida palīdzību, piemēram, atbalstu dzīvesvietas jautājuma risināšanā.