Aktuāli

Stambulas konvencijas izvērtēšanā piedāvās iesaistīt Satversmes tiesu

Aktuāli

Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks Rihards Kols par Magņitska sarakstu

Liela daļa Latgalē konfiscēto senlietu ievestas no citām valstīm

Liela daļa Latgalē konfiscēto senlietu ievestas no citām valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pērn Latgales reģionā privātpersonām konfiscēto senlietu vidū liels apjoms arheoloģisko priekšmetu ir no citām valstīm, kas datējami pat ar laiku pirms mūsu ēras. Arheologi arvien norāda uz trūkumiem likumā. Pagaidām kriminālprocesā noskaidrota persona, kas senlietas tirgoja internetā un kāds, kas nodarbojās ar nelikumīgu šo priekšmetu rakšanu. Lai arī policijas redzeslokā šādu gadījumu ir arvien mazāk, tomēr kopš 2015. gada līdzīgos procesos konfiscētas un Kultūras ministrijai nodotas senlietas 79 tūkstošu eiro vērtībā.

''Lūk, ir 12. -16. gadsimts krustiņi, kas ir tipisks atradums tā dēvētajās viduslaiku-jaunāko laiku kapsētās. Tāpat te ir arī karavīru gredzeni no 18. – 20. gadsimta, vairāk nekā 70, un tā ir tikai viena neliela daļa.'' - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas nodaļas vadītāja Sandra Zirne atrāda senlietas, kuras pērnā gada nogalē Valsts policija konfiscējusi kāda dzīvokļa kratīšanā Daugavpils novadā. Senlietas uzietas starptautiskā interneta tirdzniecības vietnē. Tās ir dažādu laiku senlietas, liela daļa rotu – krustiņi, saktas, gredzeni, aproces, kā arī kritušo vācu un krievu karavīru žetoni no Pirmā un Otrā pasaules kara.

''Tādā daudzumā senlietas nav nejauši salasītas kaut kur mežā, tāpat eksperti norāda, ka atrastas klāt zemes organikas paliekas. Tas ir celts ārā, visticamāk, no apbedījumiem. Visas šīs lietas bija sapakotas maisiņos pa četrām vai divām, tā ir prece, kas sagatavota tirgošanai, bet vēsturei tas ir zaudējums, jo tās nevar identificēt,'' saka Zirne.

Līdz ar apbedījumu postīšanu vēsture zaudē liecības, jo nav zināmas vietas, kur senlietas iegūtas, turklāt karavīru žetonus izmanto kritušo identificēšanai, lai pīšļus varētu arī pārapbedīt.

Bez Latvijas teritorijas apbedījumos vai apmetnēs iegūtām senlietām tirgots arī liels apjoms īpaši senu, pat pirms mūsu ēras priekšmetu, kas izrakti Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā – bronzas saktu daļas un bultu gali, kā arī antīkās monētas

''Tie ir ļoti seni priekšmeti, kas nav Latvijas arheoloģiskais materiāls un valstī ievesti kontrabandas ceļā. Katrai valstij ir savi noteikumi, kādā veidā drīkst īslaicīgi ievest šos priekšmetus, un lielākoties noteikts, ka arheoloģiskās senlietas nav tā vienkārši izvedamas no izcelsmes vietas, ja nu tikai uz muzeju izstādēm. Piemēram, starp Latgalē izņemtajām lietām ir antīkās Romas un Grieķijas vara monētas, tad ir arī 156 skitu-sarmātu perioda bronzas bultu gali, kas datējami ar 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un, visticamāk, atrasti Ukrainas teritorijā. Tiem racējiem ir jāapzinās, ka tām senajām lietām sākotnējā atrašanās vieta ir arheoloģiska. Tas nevar piederēt privātpersonai un turklāt vel būt tirdzniecībā,'' skaidro Zirne.

Likums nosaka, ka par arheoloģiskām senlietām uzskatāmi tieši līdz 17. gadsimtam datēti priekšmeti. Tas gan nenozīmē, ka visus zemē atrodamos priekšmetus, kas ir jaunāki par minēto periodu jebkurš var izrakt, jo patlaban personu var sodīt par kultūrvēstures pieminekļu un apbedījumu izpostīšanu. Vairāk par aizturētajiem Latgales reģionā, stāsta Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks:

''Tā bija kāda persona, kas šīs senlietas tirgoja sociālajos tīklos, un tālākā darbā noskaidrojām vēl divas personas, kas palīdz to darīt. Tāpat viena no personām nodarbojās ar nelikumīgu šo priekšmetu rakšanu. Kriminālprocesa ietvaros veiktas trīs kratīšanām Latgales reģionā, to laikā

izņemtas aptuveni 600 arheoloģiskās senlietas, kuru vērtība lēšama vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Aizturēts trīs personas – vienam ir aizdomās turētā statuss, pārējo vaina tiks noskaidrota izmeklēšanā.

No šī gada 1. janvāra stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbiem vai naudas sodu ne vien par rakšanu, bet arī par glabāšanu un nelikumīgām darbībām ar valstij piederošām senlietām. Turklāt, lai normatīvo bāzi stiprinātu vēl vairāk, pieminekļu inspekcija virza grozījumus, kas paredz arheoloģisko senlietu tirdzniecības aizliegumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti