ĪSUMĀ:
- "Saskaņa" vērsās ST, jo uzskatīja, ka likums par studijām valsts valodā privātajās augstskolās tās ierobežo.
- ST lēma, ka liegums studijām krievu valodā privātajās augstskolās atbilst Satversmei.
- Spriedumā arī ņemtas vērā Latvijas okupācijas sekas un krievu valodas ierobežojuma nepieciešamība.
- Mācīt studentus kādā no ES oficiālajām valodām varēs, šo valodu ierobežošana neatbilst Satversmei.
Augstskolu likuma normas, kas bija spēkā līdz 2021. gada maijam, noteica, ka augstskolu un koledžu studiju programmas jāīsteno valsts valodā. Bija arī izņēmumi, piemēram, ja ārvalstu studenti Latvijā ieradušies apmaiņas programmā. Vēl izņēmums – valodu un kultūras studiju programmās. Kā arī ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas. Arī šī brīža likuma redakcijas būtība nav mainīta – Latvijā studijas privātajās augstskolās ir valsts valodā.
Tam iebilda pagājušā Saeimas sasaukuma "Saskaņas" deputāti, kas vērsās ST. Viņi uzskatīja, ka likums ierobežo privāto augstskolu tiesības veikt komercdarbību. Tiesa informēja, ka 20 iepriekšējā Saeimas sasaukuma deputāti bija vērsušies tiesā, apstrīdot normas, kas liedz īstenot jau licencētās un akreditētas studiju programmas svešvalodās, kā arī likumdevējs neesot nodrošinājis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu.
Satversmes 1. pants:
- “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 105. pants:
- “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
ST atzina, ka šis ierobežojums, ciktāl tas attiecās uz studiju programmu īstenošanu privātajās augstskolās ES oficiālajās valodās, nav atbilstošs Satversmes 1. pantam un 105. pantam. Tas atzīts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.
Savukārt ierobežojums attiecībā uz svešvalodām, kas nav ES oficiālās valodas, tiesas vērtējumā ir konstitūcijai atbilstošs.
Tiesa spriedumā secināja, ka liegums īstenot studiju programmas krievu valodā ir tiesisks, jo tā nav ES oficiālā valoda.
Lēmumu skaidroja ST tiesnesis Artūrs Kučs: "Tiesa norādīja uz Latvijas okupācijas perioda sekām.
Arī ņēma vērā to, ka par latviešu valodas pārzināšanu to personu vidū, kurām latviešu valoda nav dzimtā valoda, šobrīd statistika rāda, ka liela daļa Latvijas valsts piederīgo nepārzina latviešu valodu pietiekami labā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi komunicēt ar valsti un pārējiem sabiedrības locekļiem, tostarp arī iekļauties augstākās izglītības sistēmā. Tiesa nonāca pie secinājuma, ka attiecībā uz studiju programmām krievu valodā, vismaz pašreiz, šāds ierobežojums ir nepieciešams."
Savukārt ierobežojums īstenot programmas kādā no ES oficiālajām valodām neatbilst Satversmei, jo Latvija ir piederīga Eiropas kultūrtelpai. Tomēr tiesa vērsa uzmanību uz to, ka tas nenozīmē, ka angļu valoda var dominēt izglītības sistēmā. To uzsvēra ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Viņš uzsvēra, ka visām augstskolām jāveicina valsts valodas lietošana.
"Ikvienai augstskolai ir pienākums izkopt un veicināt valsts valodas lietošanu. Tas izriet no ikvienas augstskolas pienākuma darboties sabiedrības labā," sacīja Laviņš.
Tam gan ne līdz galam piekrīt privāto augstskolu asociācija.
"Atmetot visu politisko aizmuguri nost, gan augstākajā izglītībā, gan zinātnē jebkurš ierobežojums, kas tiek mākslīgi uzlikts, tajā skaitā arī valodas, ir bremzējošs faktors.
Šajā gadījumā, ja angļu valoda tiek atstāta kā Eiropas Savienības valoda, tas jāvērtē pozitīvi. Tad ierobežojumu ir mazāk, nekā viņi varēja būt sprieduma visliktākajā variantā," komentēja asociācijas vadītājs, "Turības" rektors Aldis Baumanis.
Baumanis norādīja, ka tiesas lemtais radīs skaidrību ar studijām angļu valodā. "Ārvalstu studenti Latvijā varēja mācīties, bet, ja kādam Latvijas valsts piederīgajam bija vēlme mācīties angļu valodā, tad tā pavisam likumīgi – viņam būtu jābrauc uz ārzemēm mācīties," sacīja Baumanis.
Viņš norādīja, ka krievu valodas ierobežojums skars piecas augstskolas, kuras iepriekš programmas īstenoja lielākoties krievu valodā. Bet arī tās jau sākušas gatavoties iespējamām izmaiņām. Uz to norādīja arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
"Augstskolas adaptējas šīm izmaiņām. Ir pieaudzis no privātajām augstskolām pieteikto programmu skaits, kuru īstenošanas valoda ir angļu valoda. Un redzam, ka studējošo skaits tajās studiju programmās, kur īstenošanas valoda ir krievu valoda, – samazinās ar katru izlaidumu. Tās privātās augstskolas, kurām bija iespēja īstenot studiju programmas krievu valodā, pašlaik var turpināt līdz pat 2025. gadam. Bet jaunus studentus uzņemt nevar," norādīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājās spēkā tā publicēšanas dienā.
Skatot lietu,
tiesa konstatēja, ka privātās augstskolas Latvijā studiju programmas īstenoja latviešu, angļu un krievu valodā.
Tiesa nupat sākusi vērtēt šo pašu pieteicēju lietu, kur neapmierinātība pausta par to pašu, tikai jaunajā likuma redakcijā, kas būtiski nav mainījusies. Paredzams, ka ST lēmums būs tāds pats.
2019. gadā, kad stājās spēkā izmaiņas likumā, neapmierinātību pauda privātās augstskolas. Tiesa skaidroja, ka tagad augstskolas var vērtēt, vai patiesi šajā laika posmā esošais regulējums ir radījis kaitējumu. Tādā gadījumā var vērsties tiesā. Likuma grozījumi paredzēja arī pārejas periodu – tiesības turpināt studiju programmu īstenošanu svešvalodā līdz pagājušā gada beigām. Bet jaunus studentus uzņemt programmās vairs nevarēja.
Tāpat jāatgādina, ka, skatot šo lietu, ST bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt savu vērtējumu, un ES līmeņa tiesa bija paudusi secinājumu, ka prasība augstskolās nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nav pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumiem.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa jau 2020.gadā lēma, ka likuma norma, kas noteica, ka arī privātajās augstskolās un koledžās jāstudē tikai latviešu valodā, neatbilst valsts pamatlikumam. Gadu vēlāk Saeima noteica, ka visās augstskolās un koledžās studijas notiek valsts valodā, bet tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, kas ir oficiālā valoda kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir tām augstskolām, kas sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Pašlaik spēkā esošie noteikumi paredz, ka augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, bet ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
