Iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju ienākumu pieaugums nav spējis noskaņot vēlētājus par labu valdošo koalīciju veidojošajām partijām. Salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, kas notika pirms četriem gadiem, atbalstu zaudējušas visas valdības partijas. Nākamās valdības izveidošanai šai koalīcijai nepietiek balsu un tas nozīmē, ka nākamā koalīcija, visticamāk, būs plašāka.
Premjers Māris Kučinskis no Zaļo un Zemnieku savienības, komentējot provizoriskos rezultātus, norādīja, ka jebkurā gadījumā lepojas ar to, ko koalīcija šajā laikā izdarījusi. Tiesa, iespējams, koalīcijas partijas nepietiekami skaidrojušas savus darbus un cilvēki grib pārmaiņas straujāk, sacīja Kučinskis.
Savukārt Latvijas Radio Kučinskis vēlētāju atbalsta kritumu skaidroja ar kritiku, kas veltīta valdības aizsāktajām reformām. „Valdības veiktās reformas dažādās frontēs – veselības aprūpe, nodokļu reforma, izglītības. Pozitīvās sekas būs redzamas pēc kāda laika, bet pirmajā brīdī tās rada mulsumu. Un ļoti daudz arī parādījās oponentu,” pauda Kučinskis.
“Tajā pašā laikā būs partiju drūzmēšanās, un tas, ka koalīcijas partijas nedabūs 50%, - to mēs prognozējām”, LTV atzina premjers.
Tālāk tam, kas mums "labējā galā" ir uzvarētājs, būs jāuzņemas iniciatīva valdības veidošanai, atzina Kučinskis.
Nacionālās apvienības (NA) premjera amata kandidāts Roberts Zīle LTV atzina, ka arī viņam nav kauns par 12.Saeimas laikā NA paveikto, jo, pēc viņa teikta, ir izdarīts 4/5 no solītā.
Zīle LTV teica - vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka vēlētāji gribēja redzēt jaunas sejas, par to būs jāizdara secinājumi, taču kopumā Nacionālā apvienība nostartējusi cienījami.
Apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, komentējot tās sniegumu 13. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Radio sacīja, ka „lai tur vai kā, mēs esam cienīgi nostartējuši, vēl jo vairāk, ņemot vērā to finanšu daudzumu, kas mums bija”.
“Man prieks, ka katrs formāls un neformāls atbalstītājs sevi apliecināja priekšvēlēšanu darbā. Un man šķiet, ka pēdējā fāzē noteikti daudzi cilvēki paskatījās ar citām acīm uz tiem politiskajiem līderiem, kas to vien darīja, kā gānīja visu, kas ir sasniegts, un zīmējās baltāki par baltu,” sacīja Parādnieks.
Vissmagāk klājies „Jaunajai Vienotībai”. Tās priekštece „Vienotība” 12. Saeimas vēlēšanās ieguva gandrīz 22% vēlētāju balsu. Savukārt 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā „Jaunās Vienotības” atbalstītāju skaits ilgstoši svārstījās pie 5% atzīmes.
“Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš arī pauda, ka pēc vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem izskatās, ka Latvijas ģeopolitiskais virziens turpināsies nemainīgs.
Tomēr līdz šim apkopotie vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka liktenīgo 5% barjeru partiju apvienībai tomēr būs izdevies pārvarēt. „Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš gan nevēlas priecāties par agru.
„Nezinām, kāds būs Saeimas sastāvs, kādas būs spēka attiecības, cik katrai frakcijai. Tas viss ir pāragri. Šobrīd mēs varam gaidīt,” pauda Kariņš.
Savukārt tas, ka Saeimā būs daudz politisko spēku, nozīmēs, ka jebkuru koalīciju būs pagrūti izveidot un noturēt, jo katrai partijai ir dažādi uzskati, pauda Kariņš.
Saskaitīti 1078 iecirkņi no 1078
