Aculiecinieks

Aculiecinieks. Divreiz izvestā

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Marina.No Donbasa, līdz Rojai

Aculiecinieks. Glābēju viedie palīgi

Līdzās cirvim un motorzāģim arī drons – glābēju viedais palīgs

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) bezpilota gaisa kuģis jeb droni nu jau tiek uzskatīts par tādu pašu glābēju aprīkojuma daļu kā cirvis vai motorzāģis. Tie palīdz gan brīdināt cilvēkus par bīstamām situācijām, gan meklēt apmaldījušos vai pārdrošos peldētājus, gan apzināt degšanas platības, gan arī spridzināt upē iestrēgušu ledu.

Copmaņu brīdināšana

Pavasarī daba sāk mosties no ziemas miera, strautiņi un tērcītes lēnām sāk pārvērsties par nelielām upītēm un ledus vāks, kas ziemas periodā nosedzis ūdenstilpi, sāk kust, bet tas neaptur pārgalvīgos copmaņus doties pēc kārotā loma. Savu copes vietu viņi mēdz iekārtot arī visai grūti aizsniedzamās vietās.

Tad nu ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri saņēmuši ziņas par personām uz ledus, talkā nāk mazi, bet jaudīgi viedie palīgi. Droni, kuri aprīkoti ar nelielu skaļruni, bez pūlēm var nokļūt un brīdināt makšķernieku, ka viņš ir pamanīts un pašlaik apdraud savu dzīvību. 

“Tie droni, kas ir mūsu ugunsdzēsējiem glabējiem, ir unikāli ar to, ka tiem līdzi nāk skaļruņi un apgaismojums. Skaļruņi jau ir izmēģināti ar ļoti pārdrošiem makšķerniekiem, kuri dodas uz ledus tad, kad tas ir stipri bīstami. Tad viens no veidiem, kā varam šo skaļruni izmantot, ir aicināt šos makšķerniekus ledu pamest. Tāpat šādi droni lielu ieguvumu dod tad, kad meklējam cilvēkus. Atrodam cilvēku, viņš ir sabijies, jo nezina, vai glābēji tuvojas, mēs viņu uzrunājam caur šo dronu un attiecīgi nomierinām, ka glābēji ir ceļā un viņu atradīs,” pastāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes vecākā inspektore Kristīne Fedotova.

Palīdz atrast cilvēkus

Iestājoties siltākam laikam, aizvien vairāk cilvēku izvēlas atpūsties pie dabas. Vieni dodas pastaigās pa mežu, citi dodas peldēties, bet par drošību nepieciešams atcerēties kā vieniem, tā otriem. Šī gada pirmajos mēnešos jau bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki apmaldījušies mežā, un tieši drons, kas aprīkots ar termokameru, spējis personu atrast.

Runājot par atpūtu pie ūdens, ļoti spilgta drona iesaiste bija vērojama pērnā gada vasarā Liepupē. Tur drona izmantošana, iespējams, glābusi kāda jaunieša dzīvību. Neskatoties uz apkārtējo cilvēku pieņēmumiem, ka ar jaunieti viss ir kārtībā un viņš noteikti devies mājup, pārbaudot vietu ar drona palīdzību, jaunietis atrasts uz vienas no upes saliņām.

Gadījumu atceras Fedotova: “Pagājušais gads bija zīmīgs. Tad gan mums vēl diemžēl šo dronu ar skaļruņiem nebija, bet bija gadījums, kad pusaudzis bija peldējis pāri upei un nozudis. Protams, devāmies meklēt gan ar laivām, bet diemžēl neizdevās atrast. Tad cilvēki no malas teica, ka jābeidz meklēt, – gan jau puisis devies mājās. Bet sāka satumst, gribējās atrast, un tad pieņēmām lēmumu, ka jāceļ drons. Ar dronu jau pēc dažām minūtēm izrādījās, ka pusaudzis bija palicis uz netālu esošās saliņas. Tad nu arī atradām un droši nogādājām krastā. Protams, cilvēkiem ir maksimāli jādomā par savu drošību. Jāpieskata bērni un jāpiedomā par savām prasmēm, spējām, vai var aizpeldēt vai ne, un tad droši doties peldēties.”

Drona skaļruni iespējams nomainīt ar gaismas prožektoru, kas sniedz neatsveramu atbalstu, ja ir nepieciešams veikt lidojumu diennakts tumšajā laikā.

Termokamera – palīgs ugunsgrēku dzēšanā

Viedie palīgi, aprīkoti ar īpašām termokamerām, ne vienu reizi vien ir nākuši talkā ugunsdzēsējiem, parādot karstuma punktus, kur degšana notiek visintensīvāk un rodas lielākais karstums. Tāpat tas palīdz apsekot degšanas platību. Jāmin, ka šis risinājums būtu labi noderējis 2017. gadā, kad Slokā izcēlās plašs atkritumu ugunsgrēks. Iespējams, apsekojot teritoriju ar drona palīdzību, varētu sekmīgāk redzēt vietas, kur notiek intensīvākā degšana un gruzdēšana vai no kuras puses ir iespējams droši pietuvoties degšanas vietai.

“Piemēram: deg salīdzinoši liela platība. Ja mēs tā padomājam, tad ugunsdzēsējam ir jāapskrien salīdzinoši liela teritorija, bet dronu varam pacelt dažu sekunžu laikā un iegūt informāciju, kas nereti palīdz izdomāt, kā pārdislocēt un izvietot resursus. Tāpat termokamera parāda uz karstuma punktiem, palīdz saprast, kur padot vairāk ūdeni un samazināt izplatīšanās riskus un apdraudējumu apkārtējiem,” skaidroja Fedotova.

Kartēšanas programma cīņai ar meža ugunsgrēkiem

Jo lielāks ugunsgrēks, jo intensīvāks ir ugunsdzēsēju darbs. Apsekot ļoti lielas teritorijas, piemēram, meža ugunsgrēkā, ar mazo dronu var būt sarežģīti. Tāpēc glābējiem talkā nāk jau nopietnāka tehnika, kura attiecīgi aprīkota ar jaudīgāku optikas sistēmu.

2018. gadu, kad ļoti plašs meža un purva ugunsgrēks izcēlās Valdgales pagastā, VUGD rīcībā nebija dronu un teritorijas apsekošana notika, izmantojot Valsts robežsardzes helikopteru, kas bija ne tikai laikietilpīgāk, bet arī dārgāk. Viens no lielākajiem kūdras ugunsgrēkiem, kura apsekošanā tika iesaistīti droni, bija 2020. gadā kūdras purvā Kuldīgā, kur drons ar termokameru sniedza atbalstu teritorijas apsekošanā un gruzdošo vietu meklēšanā. Informācija par iegūtajiem datiem tika nekavējoties nodota operatīvās vadības štābam, kurš pieņēma lēmumus par dzēšanas stratēģijas maiņu.

“Ja mēs modelējam situāciju, tad viens no šādiem notikumiem varētu būt mežu ugunsgrēki, kur jāapseko ļoti liela teritorija. Ņemot vērtā, ka šajos ugunsgrēkos mūsu nodarbinātie ir samērā aizņemti jau ar saviem pienākumiem, kas viņiem ir jāveic, tad mēs sniedzam šo atbalstu, kā arī notikuma vietā varam nodrošināt atbalstu bāzes nometnei,” pastāstīja Fedotova.

Viņa atklāja, ka ierīces ir aprīkotas ar kartēšanas programmu: “Attiecīgi veidojot lidojumu un uzņemot bildes, varam tās augšuplādēt programmā un izveidot vizuālo skatījumu. Un tad jau, pārlidojot teritoriju pēc 30 vai 60 minūtēm vēlreiz, skatīties šo izplatības ātrumu vai arī virzienu. Tas palīdz pieņemt taktisko lēmumu, lai arī varētu izvietot savādāk resursus.”

Nereti meža ugunsgrēkos piedūmojums ir pārāk liels, lai analizētu, piemēram, notikuma apmērus vai izplatības virzienu. Paceļot bezpilota gaisa kuģi, var iegūt informāciju, kas citkārt bez novērošanas no gaisa varētu nebūt pieejama.

Ledus spridzināšanā talkā nāk drons

Līdzīgi ir ar iedzīvotāju drošību, piemēram, plūdu gadījumos – drons ātri un salīdzinoši vienkārši spēj apsekot bīstamo teritoriju. Viens no šī gada lielākajiem notikumiem, kur neiztika bez viedajiem palīgiem, bija ledus spridzināšana Gaujā pie Carnikavas. Tur VUGD nodrošināja ne tikai tiešo redzamību sev, bet arī Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas dienestam, kurš rūpīgi sekoja līdzi hidroloģiskajai situācijai.

Šī bija arī viena no pirmajām vietām, kur droni tika darbināti no īpašas bāzes stacijas, kas aprīkota ar monitoriem un citu tehniku, lai ne tikai saņemtu signālu no bezpilota gaisa kuģa, bet arī to tiešsaistē pārraidītu tālāk. Šāda bāzes stacija unikāla ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas līmenī.

“Tas, kas ir unikāls arī mums, mēs varam nodrošināt tiešo redzamību no tā, ko redz drons, jo bieži vien drona kadrus redz tikai pilots pultī. Tagad – attiecīgi arī glābšanas darbu vadītājs un citi lēmuma pieņēmēji. Mēs varam vizuāli parādīt, ko redz drons. Pieslēdzot portatīvo datoru vai arī stacionāro datoru, varam nodrošināt tiešraides linku piemēram, “Webex” platformā. Respektīvi, ja būtu nepieciešams lielāks lēmumu pieņēmēju loks un lēmumiem jābūt nopietnākiem, tad nodrošinām šo tiešraides linku,” pastāstīja Fedotova.

Priecīgi par viedajiem palīgiem

Daļa no mazākā izmēra bezpilota gaisa kuģiem tiek nodota arī ugunsdzēsējiem glābējiem Latvijas reģionos, tādējādi nodrošinot arī viņiem šo iespēju – saņemt palīdzību no gaisa. Dienests ne tikai Rīgā, bet arī reģionos aktīvi veic prevencijas darbu, kurā var tikt izmantoti arī droni, piemēram, veicot inspekcijas, apsekojot un monitorējot teritorijas. Ar droniem iespējams savlaicīgi brīdināt tuvumā esošos cilvēkus un aicināt netuvoties notikuma vietai apdraudējuma gadījumā.

Gaisa kuģus pilotē paši ugunsdzēsēji glābēji. Protams, daudziem glābējiem, kuriem ir privātie droni, pilotēt šos palīgus nav grūtību, bet tiem, kuriem nepieciešama palīdzība un apmācības, tās tiek organizētas.

Bezpilota gaisa kuģis nu jau tiek uzskatīts par tādu pašu glābēju aprīkojuma daļu kā, piemēram, cirvis vai motorzāģis.

“Mēs papildu resursus nepiesaistītam – paši apmācām, attīstām gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Un, kā redzam, diezgan labi šis dienestā jau ir strādājis un ar pozitīvu zīmi izmantots dažādos notikumos. Prieks, ka tas nes pozitīvu pienesumu drošības nodrošināšanai,” sacīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes vecākā inspektore Kristīne Fedotova.

VUGD ar Eiropas Savienības projekta atbalstu ir iegādājies 58 dronus. “Dienestam tas ir neatsverams resurss, īpaši, ja runājam par ātru reaģēšanu un cilvēku meklēšanu. Jo ātrāk varam to izdarīt, jo labāk,” viņa piebilda.

VUGD drona vadība
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt