Kopš šīs pirmdienas liela mēroga vakcinācijas centros viena stunda rīta pusē atvēlēta tieši senioru vakcinācijai bez iepriekšējas pieteikšanās. Ir tikai jāatnāk un jāgaida dzīvajā rindā. Pirms pulksten deviņiem rītā pie Rīgas Kongresu nama, kurā ierīkots viens no vakcinācijas centriem, izveidojās neliela rinda. Precīzi deviņos pirmos seniorus laida iekšā.
"Es jau pagājušajā nedēļā atbraucu divos, mani nepieņēma. Pateica šonedēļ. Tāpēc es atbraucu. Desmit minūtes, un esmu iekšā. Ļoti ilgi gaidīju, kamēr... No visiem pazīstamiem savācu informāciju, ka viņi jūtas labi, un tikai tad es nācu," pastāstīja Ludmila.
Aina, kura arī gaidīja uz vakcināciju, sacīja, ka vēlas pabraukāt pa Latviju apkārt, tādēļ arī vakcinējās.
Aleksandrs uzsvēra, ka grib satikt citus cilvēkus: "Bez tā nevar! Citādi nekur nelaidīs, ne kur aizbraukt, bez šī dokumenta citas izejas nav. Tiem, kas mājās sēž, tiem vienalga, bet es gribu satikties."
Savukārt Janīna izteicās īsi: "Es negribu nosmakt. Es gribu nomirt normālā nāvē, nevis smokot."
Rīgas Kongresu namā senioru stundā ik dienu vakcinē vidēji 20 līdz 25 seniorus. Vakcinētāji norāda, ka viņi varētu un vēlētos vakcinēt vēl vairāk.
Šonedēļ ieviestās senioru stundas mērķis ir panākt, lai vakcinētos arvien vairāk Latvijas senioru. Mērķis ir līdz vasaras beigām sapotēt vismaz 70% Latvijas pieaugušo, tai skaitā šāds rādītājs būtu jāsasniedz arī senioru grupā. Bet līdz tam vēl tālu. Pašlaik visvairāk vakcinēto senioru ir vecuma grupā 70 līdz 79 gadi – vairāk nekā trešdaļa. Mazāk sapotēti seniori, kas vēl nav sasnieguši 70 gadus vai ir vecāki par 80. Vidējais rādītājs – 33%, bet otro devu saņēmuši 11% senioru.
"Ļoti ceru, ka viņus pārliecinās pats fakts, ka saslimstība senioru vidū samazinās. Jo vairāk būs vakcinēto, jo mazāka būs šī saslimstība. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vajadzētu vakcinēties," izteicās Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Ieva Stūre.
Viņa atzina, ka pirmajā nedēļā, kad ieviesta "senioru stunda", ne visi centri to nodrošināja katru dienu. Līdz ar to arī bija zināmas neērtības un pārpratumi.
"Tas, ko mēs centīsimies izdarīt, lai no nākamās nedēļas lielie centri strādātu visi vienās dienās. Lai būtu vieglāk senioriem saprotams, kurā dienā centrs strādā, kurā nē. Mēs esam sapratuši, ka šobrīd tie centri strādā katrs savā darba laikā. Un ir droši vien grūti izsekot, kurā dienā centrs strādā, kurā – nē," sacīja Stūre.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par") izteicās, ka pašlaik vakcīnu pietiek, tāpēc svarīgākais jautājums, vai būs pietiekama interese un gatavība potēties. Līdz šim nepietiekamo aktivitāti viņš skaidro ar sākotnējo vakcīnu deficītu un to, ka daļa senioru vēlmi potēties sākuši izrādīt tikai tagad.
"Toreiz mums bija "AstraZeneca" vienīgā pieejamā vakcīna. Un ļoti daudzi cilvēki patiešām atteicās no aicinājumiem vakcinēties. Tā kā atsevišķu vakcīnu reputācijas jautājums ir bijis faktors. Šobrīd mēs mēģinām atgūt iekavēto, bet tas nav tik vienkārši," komentēja ministrs.
Salīdzinot ar citām iedzīvotāju vecuma grupām, senioru vidū vakcinācijas aptvere pašlaik ir vislielākā.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši aptuveni 22% pieaugušo. Maija vidū plānots sākt vakcinēt arī 16 gadus sasniegušus jauniešus. Kopš 3. maija vietnē manavakcina.lv vai pa tālruni 8989 vakcinācijai varēja pieteikties visi 18 gadus sasnieguši iedzīvotāji, bet pirms tam, organizējot vakcināciju pret Covid-19, Latvijā bija plānots vispirms potēt astoņas prioritārās grupas un līdz maija sākumam bija pieņemti lēmumi atvērt 6 no 8 prioritārajām grupām.
Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju.
