Valdības atbalstītā iecere par obligāto veselības apdrošināšanu varētu krietni apgrūtināt dzīvi aplokšņu algu saņēmējiem un ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kas nodokļus maksā citur, bet valsts apmaksātu veselības aprūpi grib saņemt Latvijā. Izmaiņas gan vēl tik drīz spēkā nestāsies - otrdien valdībā apstiprināts tikai konceptuāls dokuments par pāreju uz jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību. Uz tā pamata vēl jāizstrādā likumprojekts, kam arī priekšā garš ceļš cauri valdībai un Saeimai.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) norāda, ka lielākais darbs gaidāms pie tehniskiem sistēmas ieviešanas jautājumiem, kas lielākoties ir Finanšu ministrijas (FM) pārziņā. „Domāju, ja līdzīga sistēma darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tad mūsu nodokļu uzskaites sistēmā ir kādi robi,” skaidroja Circene.
Pretrunas starp VM un FM galvenokārt ir par tā saucamā „veselības nodokļa” iezīmēšanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Finanšu ministra Andra Vilka (V) skatījumā tas nav atbalstāms, jo specbudžetus Latvija pašlaik nevar atļauties. Circenes partijas biedrs gan vērtē, ka kopumā sperts solis pareizajā virzienā, tomēr priekšā vēl daudzu mēnešu darbs.
„Skaidrs, ka medicīnai ir jāprasa līdzekļi pa tiešo. Šādā veidā - ar piesaisti nodokļu nomaksai - tas nedos tādas summas, kas veselībai trūkst no dažādiem rādītājiem. Tas nav paņemams,” sacīja Vilks.
Veselības nodokļa iezīmēšanu neatbalsta ne Pašvaldību savienība, ne Latvijas Darba devēju konfederācija. Pretrunu dēļ balsojumā atturējās arī labklājības un kultūras ministre. Tikmēr VM uz izšķirošo valdības sēdi bija sapulcinājusi arī vairākus atbalstītājus. Viņu vidū bija gan kardiologs Andrejs Ērglis, gan Ārstu biedrības šefs Pēteris Apinis un Pensionāru savienības vadītājs Andris Siliņš. „Katrā gadījumā Latvijas pensionāri ļoti cer, ka vistuvākajā laikā šāda sistēma tiks izveidota un ka tā nebūs sliktāka kā mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Kā mēs zinām, piemēram, Igaunijā gultas diena slimnīcā maksā tikai trīs eiro, kamēr pie mums - deviņus latus piecdesmit,” norādīja Siliņš.
Par savu ieceri VM nav izdevies pārliecināt ģimenes ārstus. Asociācijas vadītājs Pauls Princis noliedz, ka nostāšanās opozīcijā saistīta ar lielo skaitu ārzemēs dzīvojošo latviešu, par kuriem ārsti jaunajā sistēmā vairs nesaņemtu kapitācijas naudu - to ministre esot solījusi kompensēt. Galvenā problēma esot cita - lai gan valsts sola arī turpmāk bezmaksas aprūpi grūtniecēm, tuberkulozes slimniekiem un citiem, lai viņus par tādiem atzītu, nodokļu nemaksātājiem vispirms būs jāsamaksā par ārsta vizīti un izmeklējumiem. „Pacients [kas neattaisnoti nemaksā nodokļus] nemaz nevar nonākt attaisnoto kategorijā. Mūsuprāt, tas ir netaisnīgi,” pārliecināts Princis.
Pēc VM pašreizējām aplēsēm, izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas kārtībā varētu skart apmēram 140 tūkstošus cilvēku. Pārējie izmaiņas nejutīšot un arī nodokļu slogs nepieaugs. Vai piepildīsies ministrijas cerības samazināt ēnu ekonomiku, gan vēl ir pāragri spriest.
Ja veselības aprūpes sasaisti ar nodokļiem atbalstīs arī Saeima, izmēģinājuma režīmā to varētu ieviest nākamgad vasarā.
