Reforma attiecas uz 52 000 nodarbināto. Līdz šī gada trešajam ceturksnim darbinieku skaitu valsts pārvaldē izdevies samazināt par 600 - 700 cilvēkiem. Jautāts par to, kā reforma izpaužas, vai cilvēki tiek atlaisti, Citskovskis skaidroja, ka valsts pārvaldē darba process tiek pārkārtots, lai nebūtu jāpieņem jauni darbinieki.
"Pamatā vienkārši netiek pieņemti jauni darbinieki. Cilvēki dodas pensijā vai uz citām darba vietām. Darba process tiek pārkārtots, lai nepieņemtu citus," skaidroja Citskovskis.
Viņš uzsvēra, ka reformas mērķis ir motivēt iestādes mazināt darbinieku skaitu, lai pārējiem varētu palielināt algas. Tādējādi visa nauda, kas iestādei paliek pāri pēc darbinieku samazināšanas, tiek atstāta pašas rīcībā.
Valsts pārvaldes darbinieku faktiskā atlīdzība jau esot augusi par vidēji 8%. Vienīgi nepieciešams mainīt likumu un celt pamata algas valsts pārvaldē. Pēc Citskovska teiktā, ir nozīmīgi palielināt pamata algas daļu, samazinot piemaksas. Algu ierobežojumi neesot skatīti kopš 2010. gada.
Birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldē arvien vairāk cenšas izmantot tehnoloģijas. Pēc Citskovska teiktā, plānots, ka, piemēram, 2020. gadā uzņēmumu varēs reģistrēt pilnībā tikai elektroniski. Tāpat arī topot rīks, kurā varēs labāk koordinēt valsts iestāžu iepirkumus.
Pēc Citskovska teiktā, reformas sākums vēl ir viegls posms, bet grūtākais gaida nākotnē. Tajā pašā laikā Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka process nav viegls ne ministrijām, ne viņam pašam. Viņš saskaroties arī ar viedokļu dažādību par veicamajiem darbiem.
Citskovskis arī gaida jauno valdību, kura savā deklarācijā vēlreiz varētu apstiprināt, ka darbinieku samazināšana valsts pārvaldē ir nozīmīgs, prioritārs jautājums.
Valsts pārvaldes reformu plāns, kas jāīsteno līdz 2020. gadam, paredz ierēdņu skaitu samazināt par 6%.
