Liepājā kurortoloģijas tradīcijas meklējamas jau 19. gadsimta sākumā. Pilsēta, laikam ejot, kļūst par nozīmīgu vietu Eiropas kartē, kurp dodas atpūsties gan Krievijas impērijas pārstāvji, gan ļaudis no citām valstīm. Zināms, ka 1913. gadā Liepājas kūrortu apmeklēja 70 000 viesu.
Liepājā no šiem ziedu laikiem joprojām ir saglabājušās pilsētas plānojuma daļas, ēkas un fotogrāfijas.
„Jāsaka, ka vēl joprojām peldiestādes teritorijā iegūst minerālūdeni ar augstu broma saturu," stāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. "Arī šis broma ūdens joprojām tiek izmantots Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Liepājā ir visa tā vide, kas ir labvēlīga, lai šeit varētu veidoties un attīstīties kūrorts, dažāda veida SPA centriem utt.”
Liepājas Reģionālajā slimnīcā izmanto arī ārstnieciskas dūņas, kas tiek iegūtas Liepājas ezerā.
Kurortoloģija ir resurss, par kuru mēs daudz zinām un vēl vairāk nezinām, spriež Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, taču ceļš šajā virzienā pašvaldībai ir mērķtiecīgs – līdz gada nogalei pašvaldības deputātiem tiks prezentēta kurortoloģijas stratēģija.
Kurortoloģiju mēs varam izanalizēt vēsturiskā kontekstā, kad, piemēram, astoņdesmitajos gados mums bija 25 000 broma vannas mēnesī, kas tika izmantotas Liepājs pilsētas peldmājā. Tajā pašā laikā ir pagājis laiks, parādījušās jaunas iespējas un zināšanas," skaidro Ansiņš. "Pilsētai ir svarīgi šīs zināšanas sakoncentrēt vienuviet, lai atjaunotu kurortoloģiju kopumā.”
Vienlaikus šiem centieniem ir arī traucējoši faktori, uzsver Ansiņš. Šajā aspektā diezgan bieži ir kritizēta valdība.
„Par to, ka nav atsevišķas atbalstāmās aktivitātes no struktūrfondiem, kā tas, piemēram, ir Lietuvā, kur šāda veida projektiem ir iespēja iegūt līdzfinansējumu līdz 50%. Līdzvērtīgs atbalsts ir Igaunijā. Diskutējot ar jebkuru investoru, kas vēlas šādu biznesu attīstīt Liepājā, mēs atduramies pret to, kāpēc Latvijai nav šāds atbalsta instruments. Tas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas traucē šādu veidu investīciju klātbūtnei Liepājā. Ja pašvaldība būs gatava spert pirmo soli - sagatavot teritoriju un, iespējams, uzbūvēt baseinu, tad tas kļūst aizvien ticamāk,” turpina Ansiņš.
Liepāja šādiem mērķiem varētu izmantot pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus no finansējuma pilsētvidei.
Par Liepājas kurortoloģijas potenciālu runā arī Rīgas Tehniskā unioversitātes profesors Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš, uzsverot, ka lielāka nozīme būs Liepājas prasmei sevi popularizēt.
„Bieži vien pasaulē pazīstamas lietas, kuras varbūt nav tajā kvalitātē, kā daudzas citas ievērojami vērtīgākas, viss ir pateicoties publicitātei. Mums jāņem vērā viens bēdīgs faktors, ka ūdens temperatūra nav kā Vidusjūrā, tāpēc cerēt uz īpašu atzinību nekad nevarēsim,” spriež Krastiņš.
Jānis Krastiņš uzskata, ka Liepājai ir potenciāls, neraugoties uz faktu, ka balneoloģiska tipa kūrortiem Eiropā jau ir savas tradīcijas.
„Mūsu pašu pazīstamais Berči peldpaviljons jeb peldiestāde, kuru var atjaunot tādā pašā līmenī. Šobrīd Eiropā, cik es zinu, šo ūdeņu balneoloģiskais faktors nav tik nozīmīgs kā pirms 100 gadiem, jo medicīna mūsdienās izmanto citas metodes,” norāda Krastiņš.
Vēl viena vērtība, ko iespējams popularizēt, ir Latvijas un Liepājas unikālās smiltis, tik smalkas un gaišas esot tikai retās vietās Dienvidāfrikā, uzsver Jānis Krastiņš.
