Panorāma

Braku meža izsole atlikta

Panorāma

I. Radevičai būs grūti pierādīt nevainīgumu dopinga lietā

Mēnesis līdz «čekas maisu» atvēršanai

Līdz gada beigām no «Čekas maisiem» publicēs VDK aģentu kartotēku

Līdz gada beigām visiem brīvi pieejamā vietnē internetā parādīsies pirmā VDK dokumentu daļa. Tie būs sabiedrībā plaši apspriestie “čekas maisi” jeb VDK aģentu kartotēka. Eksperti, kas ar padomju laiku liecībām strādā ikdienā, aicina dokumentus lasīt ar izpratni un uzsver, ka tajos nav atrodama informācija par personu reālo iesaisti VDK pastrādātajos noziegumos.

Valsts arhīva izvēlētajā interneta vietnē vismaz sākotnēji krievu alfabēta kārtībā būs sarindoti vairāki tūkstoši aģentu kartīšu. Tajās redzams personas vārds un uzvārds, segvārds, ar kādu tā darbojusies, vervētāja uzvārds, un kategorija. Tieši šai sadaļai vēsturnieki aicina pievērst īpašu uzmanību, jo, kā paskaidroja Valsts arhīvā, tur, kur šajā kartītē redzam ierakstu 'Aģents', var būt rakstīts arī 'Potenciālais aģents', tātad persona, kas tajā brīdī, iespējams, vēl tikai tika vervēta, 'Konspiratīvā dzīvokļa turētājs' un arī, piemēram, 'Rezidents', kas tātad bija persona, kas pati koordinēja vairāku aģentu darbību.

Tā arī ir galvenā šajās kartītes atrodamā informācija, un konkrēti par personas paveikto tā neko nepasaka.

Vēsturnieki uzsver, ka sabiedrībai tas būtu jāņem vērā.

Jau pēc 2016.gada nogalē veikta pētījuma bija skaidrs – sabiedrības vairums ir par čekas maisu atvēršanu. Trešdaļa aptaujāto norādīja, ka VDK dokumenti jāpublicē, tiesa, ar tiem pievienotiem zinātniskiem skaidrojumiem, vēl 28 procenti uzskatīja, ka varam iztikt bez komentāriem un čekas aģentu kartotēka jāpublisko tūlīt. Skaidru nē maisu atvēršanai pauda vien 18 procenti aptaujāto.  

Pētījumu centra SKDS vadītājs un sociologs Arnis Kaktiņš, pastāstīja, ka kopš tā laika šis jautājums ir uzdots arī atkārtoti. "To īpatsvars, kas saka, klau, ir jāpublicē nekavējoties, ja reiz tie komentāri nav sarakstīti, ir tikai un vienīgi kāpis," viņš teica.

Latvijas politiski represēto apvienības valdes loceklis Andrejs Ermuiža saka, ka pats uz arhīvu neies, bet internetā labprāt paskatīsies. Politiski represētais Ermuiža, kuru uz Sibīriju izsūtīja 1949.gadā 14 gadu vecumā, pauž nožēlu, ka čekas maisi nav atvērti jau deviņdesmitajos gados. Un arī gandarījumu, ka tas notiks vismaz tagad.

"Skaidrībai ir jābūt, bet attieksmei jābūt tādai cilvēciskai, nevar piekārt birku – viņš ir aģents – tāpat kā mums kādreiz piekāra birku, ka mēs esam izsūtītie," sacīja Ermuiža. "Neiztiks bez tā, ka būs daži, kas internetā vai citur publicēs nievājošas ziņas, būs daži, kas sapratīs." Jautāts, vai dokumentu publicēšana ir tā vērta, Ermuiža atbild apstiprinoši. "Jo cik ilgi var dzīvot melos," viņš piebilst. 

Cita attieksme ir Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietniekam Astrīdam Freimanim. Viņš vēl līdz šai dienai nav mēģinājis noskaidrot, kurš atbildīgs par viņa un ģimenes izsūtīšanu. Freimanis nav gājis uz totalitāro noziegumu centru, lai iegūtu informāciju. "Kāda tam ir nozīme šodien? Viņi jau visi ir kapos. Bērniem atriebties? Atriebība jau vislielākā nelaime cilvēces ir," viņš saka.

Freimanis gan atzīst, ka maisi ir jāatver, bet, viņaprāt, pie katra vārda būtu vajadzējis skaidrojumu par personas vainu, ko represētais gaidījis no VDK dokumentu izpētes komisijas.

"Priekš kam tad tērēja 800 tūkstošus? Lai pateiktu, ka visu, kā ir, tā publicējam?," vaicā Freimanis. "Tad jau nebija jātērē 800 tūkstoši. Ir jāvāc informācija, un ja galīgi nevar, tad jābūt obligāti pretī tam, ka čekas maisā viņš ir, bet, piedodiet, mums pierādījumu nekādu nav."

Arī vēsturnieki, kas atbildīgi par dokumentu publiskošanu, uzsver, cik svarīgi ir ne tikai izlasīt vārdus, bet arī meklēt papildu informāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža norāda, ka pēc šiem dokumentiem nevaram pateikt, vai persona ir sadarbojusies, aktīvi ziņojusi vai savervēta un pēc tam centusies neko nedarīt. "To nevar pateikt pēc šis kartotēkas," uzsver direktore.

Tomēr kopumā vēsturnieki maisu atvēršanu uzskata par svarīgu soli.

Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Ainārs Bambals norāda, ka tas ir nācijas izlīgums, kas sastāv no vairākiem posmiem. "Vispirms iepazīties ar dokumentiem, saprast, kāpēc tas tika darīts, pajautāt tiem cilvēkiem, kādu motīvu vadīti viņi to ir darījuši, daudzi jau, protams, būs miruši, kuri nespēs paskaidrot, un pēc tam, kā saka, piedot un dzīvot tālāk," saka Sprūdža.

Lietuvā, kur atšķirībā no Latvijas ir noticis lustrācijas process un čekas dokumenti jau kādu laiku tiek pakāpeniski publiskoti, pieredze rāda, ka, internetā, parādoties jauniem dokumentiem, cilvēku interese ir tik liela, ka serveri gluži vienkārši neiztur slodzi. To zinot, arī mūsu arhīvs nolēmis nepaļauties tikai uz saviem resursiem un īrēs papildu serverus vismaz sākumā, līdz pirmais ažiotāžas vilnis būs garām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti