Krievijas embargo, kura dēļ lielā daļā Eiropas Savienības valstu vērojama saražotā pārprodukcija, kā arī jaunu eksporta tirgu meklēšana ir politiķu galvenie sarunu temati Berlīnē notiekošajā izstādē «Zaļā nedēļa». Izstādes atklāšanā ceturtdien vakarā Latvijas prezidents Bērziņš atšķirībā no citiem gan par to nerunāja. Kā prezidents atzina sarunā ar Latvijas Radio, viņam «Zaļās nedēļas» atklāšanā būtiskāk bijis prezentēt Latviju.
Taču Krievijas sankcijas prezidents pārrunājis ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, ar ko neformāli viņš tikās ceturtdien vēlu vakarā. Sarunās gan izpalicis arvien milztošais drošības apdraudējuma jautājums Eiropas Savienībā – saistībā ar to Bērziņš Merkelei vien minējis, ka Latvija prezidentūras atklāšanas pasākumu sākusi ar klusuma brīdi, pieminot Parīzē nogalinātos laikraksta darbiniekus un policistus.
Abu valstu augstās amatpersonas pārrunājušas arī jautājumus saistībā ar sankcijām pret Krieviju. „Vismaz kā es to saprotu un to sapratu arī no Merkeles kundzes, Eiropas Savienībai nepieciešams reāls progress Ukrainā, lai beigtos kara darbība. Tas ir pirmais noteikums, un tad uz tā var būvēt tālāku attīstību. Bet, kamēr tā nav, nav arī īstas bāzes, lai ietu uz priekšu, jo katru dienu pilnīgi neaizsargātie un nevainīgie cilvēki iet bojā. Tas nekādā veidā nav attaisnojams, [par to ir] pilnīgi vienāds viedoklis,” sacīja Bērziņš.
Prezidents norādīja, ka Eiropas Savienības rokās ir tikai diplomātiskie līdzekļi: „Mūsu ārlietu ministrs aktīvi iesaistījies kā prezidējošās valsts ārlietu ministrs. Skaidrs, ka Vācijas darba kārtībā katru dienu ir šie jautājumi, lai atrastu risinājumu, iesaistot ne tikai Baltkrieviju, arī Kazahstānu.”
Tāpat Bērziņš cer, ka līdz Austrumu partnerības samitam būs redzams progress attiecībās ar Krieviju un būs „atjaunošanas un restrukturizācijas iespējas”.
