Latvijā ir tāds teiciens – līdz ar sniegu kūst arī asfalts. Ne mazums autovadītāju būs pamanījuši – mazu, asu bedru ir vairāk gan pilsētā, gan ārpus apdzīvotām vietām.
"Tas ir raksturīgi īpaši tiem autoceļiem, kas savu laiku ir nokalpojuši. Viņu resurss jau ir izsmelts – segums un pamata konstrukcija jau ir nokalpojuši. Satiksmes rezultātā veidojas mazas plaisas, kur šis ūdens nokļūst," stāstīja "Latvijas Autoceļu uzturētāja" pārstāvis Vilnis Vigulis.
"Latvijas Ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādīja, ka pēc šīs ziemas ceļu uzturētājiem būs daudz darba.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzsvēra, ka ceļu uzturēšana pašvaldībām ir problēma. "Ja rēķinām ielu, autoceļu kopgarumu, tad mums tā problēma ir divreiz lielāka nekā valstij, bet finansējums piecas reizes mazāks," sacīja Salmiņš.
Pamatīga viena kilometra pārbūve uz galvenās nozīmes autoceļa izmaksā aptuveni vienu miljonu eiro. Savukārt palielas un ne pārāk dziļas bedres lāpīšana – 200 līdz 300 eiro. Lai sakārtotu visus Latvijas ceļus, tādas naudas, kas mērāmas miljardos, nav.
"Katra sasalšana ir atkal... Tie ielāpi, kas ir salikti pa ziemu, rudens pusē, ir kā tādas vecas plombes – no zobiem paukšķēdamas nāk laukā.
Šoziem tas ir bijis vairāk nekā 10 reizes, un īstenībā tas ir bijis galvenais iemesls," stāstīja "Latvijas Ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Bērziņš.
Eksperti skaidro – ceļi ir vai nu pilnībā jāpārbūvē, vai arī bedres jālāpa, un tad drīz vien šīs bedres būs atkal.
"Šādās situācijās autoceļu uzturētājs veic remontu arī ziemas sezonā. To veicam ar auksto asfaltu. Šis process protams nav ilglaicīgs, jo arī apkārt ielāpam veidojas bedres," skaidroja Vigulis.
"Tās bīstamās bedres, avārijas bedres varētu sākt mēģināt lāpīt ar šo ziemas apstākļos pielietojamo metodi, un to jau varētu sākt darīt Kurzemē šur tur, Liepājā. Taču Vidzemē, Latgalē līdz tam vēl ir ļoti tālu," norādīja Pašvaldību savienības pārstāvis Salmiņš.
"Izdomā: es mēģināšu iziet lētāko ceļu, bet tad es varēšu vairāk kilometrus noasfaltēt, es tai pašai pussabrukušajai ceļa pamatkārtai uzlikšu virsū plānu, mazu kārtiņu ar asfaltu, gan jau kādus četrus līdz piecus gadus nostāvēs, – tā tas īstenībā arī notiek," norādīja ceļu būvētāju šefs Bērziņš.
Tas izmaksātu desmit reizes vairāk iepretim jaunas, plānas asfalta kārtas uzlikšanai. Ik gadu valsts ceļu uzturēšanai atvēlēti 60 miljoni eiro. Kopbudžets pašvaldībām – 54 miljoni eiro.
