Līdz ar skrejriteņu popularitāti Latvijā turpina augt negadījumu un sūdzību skaits

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijā aug skrejriteņu popularitāte, palielinās arī negadījumu skaits, bet iedzīvotāji sūdzas par skrejriteņu novietošanu nepiemērotās vietās.

Latvijā strauji aug elektroskrejriteņu jeb ar elektromotoru aprīkotu transporta līdzekļu popularitāte. Tos piedāvā pieci seši uzņēmumi. Ja kāds no tirgus aiziet, vietā nāk cits. Viens no lielākajiem skrejriteņu iznomātājiem Latvijā ir uzņēmums “Bolt”, kas iznomā skrejriteņus 10 lielākajās Latvijas pilsētās un pēdējā gada laikā dubultojis lietotāju skaitu. Izstrādājot elektroskrejriteņu darbības regulējumu, pērn veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Aug arī negadījumu skaits, kuros cieš gan skrejriteņu lietotāji, gan gājēji, bet pašvaldības policija visvairāk sūdzību saņem par skrejriteņu novietošanu tiem nepiemērotās vietās.

Līdz ar skrejriteņu popularitāti Latvijā turpina augt negadījumu un sūdzību skaits
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

 

Brauc gandrīz visu gadu

Uzņēmuma “Bolt” Mikromobilitātes operāciju vadītājs Latvijā Fēlikss Igaunis stāstīja, ka skrejriteņu popularitāte aug, jo tos var izmantot gandrīz visu gadu, un šogad to veicina arī enerģētikas krīze.

“Latvijā pat par 300% katru gadu pieaug nobraukto kilometru skaits un arī braucienu skaits. Mūsu regulārie lietotāji arī šogad izmanto divreiz vairāk. Protams, arī enerģētikas krīze varbūt ietekmē, ka cilvēki meklē alternatīvu, piemēram, privātajam transportam vai ar degvielu darbināmam transportam. Runājot par Rīgu, 2020. gadā mēs līdz 7. janvārim strādājām, 2021. gadā laikā nedaudz ātrāk, pirms Ziemassvētkiem laikam pabeidzām sezonu. Pati redziet, kāda Rīgā tā ziema ir, – tiklīdz ielas nokaisītas un sniega nav, mēs liekam uz ielām [braucamos], divi mēneši ir tāda pilna ziema,” vērtēja Igaunis.

Mainīti ceļa satiksmes noteikumi

Lai uzlabotu drošību un aizsargātu visu ceļu satiksmes dalībnieku intereses, pērnā gada aprīlī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kuros iekļauts elektroskrejriteņu regulējums.

„Jāatceras, ka paredzēts vienam cilvēkam. Bieži vien novērojams, ka cilvēki tomēr šo pārkāpj. Tāpat jāatceras, ka elektroskrejritenis ir transportlīdzeklis, kurš var attīstīt ātrumu ne vairāk par 25 km/h. Elektroskrejriteņa vadītājs nedrīkst traucēt gājējiem uz trotuāriem un ietvēm, jo prioritāte ir tiešām gājējiem, un jāņem vērā – ja traucē gājējam, tad jāsamazina ātrums. Jāatceras, ka no 14 gadiem drīkst ar elektroskrejriteni braukt un no 14 līdz 18 gadiem ir jābūt arī velosipēda vadītāja apliecībai. Aicināti arī lietot aizsargķiveres bērniem,” noteikumus skaidroja Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Jānis Kalniņš.

Elektroskrejriteņu lietošanas pamatprasības ir noteiktas likumā, bet katra pašvaldība var izstrādāt arī savu regulējumu.

“Regulējumam jābūt tādam universālam, kas paredzētu dažādu koplietošanas mobilitātes rīku novietošanu, iespējams, arī atsevišķas zonas, kur [ir] kaut kādi ātruma ierobežojumi. Rīgas dome vairākās vietās ir ieviesusi ātruma ierobežojumus, kur nevar attīstīt noteiktu ātrumu. Tādas vietas tiks paplašinātas parkos, kur tiešām ir cilvēki, kas vēlas atpūsties, izbaudīt mieru, klusumu pilsētvidē,” stāstīja Kalniņš.

Vairāk pārkāpumu un negadījumu

Pērn pēc Valsts policijas datiem pirmajos četros gada mēnešos notika 15 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektro skrejriteņi, bet šogad tajā pašā laikā bija 38 negadījumi. Pērn smagi cieta viens cilvēks un reibumā tika pieķerti divi, bet šogad smagi cietušas trīs personas, 16 pieķertas, braucot reibumā.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāstīja, ka iedzīvotāji visvairāk sūdzas par divām lietām – skrejriteņu lietotāju braukšanas kultūru un nomas skrejriteņu atstāšanu nepiemērotās vietās.

“Attiecībā uz parkiem esam jau arī ar komersantiem vienojušies, ka tiek ieviests samazināts braukšanas ātrums, tas notiek automātiski. Bet attiecībā uz stāvēšanu, policija nav tiesīga kaut kādus sodus piemērot. Tā ir viena no populārākajām problēmām, par ko sūdzas arī iedzīvotāji – par ietvju aizņemšanu. Konkrētu statistiku par to, cik daudz šo sūdzību, gan nevarēšu pateikt, bet noteikti, ka katru dienu šādas sūdzības saņemam. Drīzāk tas būtu katram pašam komersantam vairāk jākontrolē, ko viņu lietotāji dara,” pauda Sadovskis.

Novietošanu regulēs mākslīgais intelekets

“Bolt” Mikromobilitātes operāciju vadītājs Latvijā Igaunis stāstīja, ka pirms mēneša uzņēmums ieviesis mākslīgā intelekta risinājumu, kas palīdzēs skrejriteņus novietot pareizi.

„Kad cilvēks pabeidz braucienu, mūsu aplikācijā ir jānofotografē skrejritenis. Mākslīgais intelekts nosaka, vai skrejritenis pareizi vai nepareizi novietots. Ja nepareizi, tad viņš izsūta ziņu braucējam, ka skrejritenis novietots nepareizi. Tādā pagaidām apmācošā versijā mēs mēģinām klientus mudināt, lai viņi noliek skrejriteni pareizi,” skaidroja Igaunis.

Tā kā tas ir mākslīgais intelekts, tas ir jāapmāca. “Modelis tika veidots Oslo, 150 000 bildes tika analizētas. Uz tās bāzes mēs mākslīgo intelektu esam palaiduši, tā kā tas ir viens no rīkiem, kurš varētu to problēmu uzlabot,” stāstīja uzņēmuma pārstāvis atzīstot, ka simtprocentīgi attālināt kontrolēt novietošanu nebūs iespējams.

Satiksmes ministrija šobrīd apsver, vai nepieciešama skrejriteņu reģistrācija. Tā kā nomas skrejriteņiem ir izsekošanas ierīces, tiem reģistrācija nav nepieciešama, iespējams, reģistrācija varētu noderēt tiem, kas paši iegādājušies skrejriteņus privātai lietošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti