Traumu topā joprojām paliek tās, kas gūtas kritienu laikā, sākot ar nobrāzumiem un beidzot ar smadzeņu satricinājumu. Otrajā vietā ir neveiksmīgi mēģinājumi pavizināties ar velosipēdu vai pavizināt mazākos bērnus, kuri bieži vien traumas gūst, kājai iestrēgstot ķēdē. Joprojām tiek novēroti gadījumi, kad bērnu sakož suns.
„Ir gan krituši no batuta, gan arī krituši un guvuši dažādus skrāpējumus. Ir bērni, kuriem piesūkušās ērces,” saka Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts Jāzeps Korsaks.
Artūrs, Iļja un Ruslans bieži nāk uz atpūtas parku, vizinās ar skuteri uz rampas un mēģina taisīt dažādus trikus. Pusaudži apzinās, ka šis sporta veids, kā viņi paši to dēvē, nav no drošākajiem, un saprot, ka bez kritieniem un nobrāzumiem šeit neiztikt, taču paļaujas uz veiksmi un papildu aizsardzības elementus nelieto. „Vajag, lai būtu aizsargi, kuru man pašlaik nav,” saka 13 gadus vecais Ruslans. „Es pagaidām neko tādu bīstamu neprotu darīt, lai lietotu aizsargus. (..) Lauzis neko neesmu. Nobrāzumi gan bijuši,” viņš saka.
Savukārt 11 gadus vecais Iļja atzīstas, ka ir bijis smadzeņu satricinājums. Viņam ir ķivere, taču atstāta mājās. Savukārt 12 gadus vecais Artūrs ķiveri izmanto, tikai izpildot sarežģītākus trikus.
Ķiveri kā aizsardzības veidu izmanto retais. Piemēram, braucot ar velosipēdu, lielākā bērnu daļa tomēr izvēlās braukt bez tās. Arī vecāki, kuriem tiešām rūp savu bērnu drošība, bieži vien nepievērs šim aizsardzības aksesuāram pietiekamu uzmanību. Nataļja, kura ir mamma savai meitai, atzīstas, ka meitene ķiveri nelieto, braucot ar velosipēdu. „Šajā ziņā es par savu meiteni esmu droša. Pilnībā viņai uzticos, jo viņa ir ļoti kārtīga,” atzīmē Nataļja.
Tuvojās peldēšanas sezona un Līgo svētki, kad jābūt īpaši uzmanīgiem ūdens un uguns tuvumā. Neskatoties uz vairākām sociālām kampaņām, kas tiek vērstas uz bērnu drošību, galvenā loma šajā jautājumā jāuzņemas tomēr vecākiem, jo mediķi uzsver - drošības nevar būt par daudz nekāda vecumā.
