Panorāma

Ko partijas sola valsts aizsardzībā?

Panorāma

Ieskaņo jauno R. Stiebras animācijas filmu

Pieņem grozījumus par kompetencēs balstītu izglītību

Līdz ar Saeimas lēmumu kompetenču izglītību ieviesīs no 2020.gada

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, informēja parlamentā.

"Saeimas lēmums ir pilnībā nostiprinājis izglītības attīstības virzienu, mērķi sniegt katram skolēnam labākās izglītības iespējas un ieviest jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu. Panāktie likumu grozījumi apliecina, ka valsts izaugsmes un sabiedrības labklājības pamats ir labas izglītības iespējas nodrošināšana ikvienam," pēc grozījumu pieņemšanas uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Grozījumi precizē arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē. 

Izglītības likums papildināts ar normu par mācībām zīmju valodā. Skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā. 

Grozījumi nosaka, ka pašvaldībām no 2019.gada 1.septembra būs pienākums slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. 

Likumā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Grozījumi paredz, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. 

Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. 

Likums arī paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. Ministru kabinetam būs ne vien jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā. 

Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē. 

KONTEKSTS:

Saeimā 21.jūnijā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz izglītības reformas īstenošanu, ieviešot skolās kompetenču pieejā balstītu saturu no 2020.gada, to atliekot par vienu gadu nekā bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

Sākotnēji Saeima konceptuāli atbalstīja IZM iecerētās izmaiņas, taču koalīcijā iezīmējās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram bija tikai no viņa paša frakcijas "Vienotība".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti