Aizdevums paredzēts kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.
Aizdevumu šiem mērķiem atļauts izsniegt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, kurā noteikti valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumi, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret aizdevuma izsniegšanu.
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka šie likuma grozījumi dos iespēju saņemt valsts aizdevumu būvniecības kredītu pārkreditēšanai, un faktiski tādā veidā nodrošinot brīvostas pārvaldes kredītspējas tādu adekvātu turpināšanu”.
Par tiesībām finanšu ministram valsts vārdā izsniegt aizdevumu brīvostas pārvaldei, iebilda Saeimas opozīcija. Pieņemot grozījumus galīgajā lasījumā, tie tika papildināti ar nosacījumu, ka piešķirot kredītu, lēmums būs jāsaskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.
“Nekad Saeima šādi nav lēmusi. Šis ir precedents, kad Saeima kaut kādā nozaru likumā pēkšņi ieraksta, ka būs jādod nauda projektiem, par kuriem nav skaidrs, kādi projekti,” iebilda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”).
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) savukārt norādīja, ka tas nebūs slogs nodokļi maksātājiem, jo osta nodrošinās kredīta maksājumus atbilstoši noteiktajam kredītlīgumam, noteiktajam grafikam, noteiktajiem procentiem un maksājumiem.
Brīvostā iepriekš paziņojumā medijiem norādīja, ka nepieciešamība pēc Valsts kases aizdevuma iesākto Eiropas Savienības līdzfinansēto ostas infrastruktūras attīstības projektu realizācijai Ventspils brīvostas pārvaldei radusies vairāku nozīmīgu apstākļu – pasaules ekonomiskās situācijas, tranzīta kravu krituma un kopējo tirgus konjunktūras izmaiņu, kā arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju izraisīto pārmaiņu procesa dēļ.
Brīvostas pārstāvji skaidroja, ka šī gada jūnijā iestājas kredītu atmaksas termiņš četriem brīvostas pārvaldes kredītiem 8,3 miljonu eiro apmērā par objektiem, kas jau ir nodoti ekspluatācijā.
Līgumos bija atrunāta iespēja pagarināt kredītu atmaksas termiņu par 3 gadiem, ko Ventspils brīvostas pārvalde plānoja izmantot, taču iepriekš minēto apstākļu dēļ bankas šādu iespēju atteica.
Arī citas bankas atteicās refinansēt kredītlīgumus, paužot viedokli, ka nepieciešams pārliecinošs valsts atbalsts Ventspils brīvostas agrāko saistību pārņemšanai.
Minētie aizdevumi izmantoti Ventspils brīvostas industriālā parka jaunu ēku būvniecībai, pievedceļu ostas teritorijai un industriālajām zonām izbūvei, ostas kanāla krasta nostiprināšanai un citiem infrastruktūras projektiem. Papildus 8,3 miljonu eiro kredītsaistību pārfinansēšanai nepieciešami 7 miljoni eiro iesākto Eiropas Savienības Kohēzijas fondu projektu – pievedceļu būvniecības, hidrotehnisko būvju atjaunošanas un rūpniecisko ēku būvniecības – īstenošanai.
Brīvostas paziņojumā uzsvērts, ka iepriekšējos gados Ventspils brīvostas pārvalde ir uzņēmusies augstu finanšu slogu, kas pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes un citu nevēlamu faktoru rezultātā pašas spēkiem nav atrisināmas. Diemžēl Ventspils brīvostas pārvalde iepriekš nebija pietiekami novērtējusi kredītsaistību apkalpošanas riskus, netika veidots finanšu drošības spilvens, kas nodrošina kredītsaistību izpildi ārkārtas krīzes situācijā, norādīts paziņojumā.
Tāpat brīvostas pārstāvji informēja, ka tiek veikta atsevišķu ostas dienestu cilvēkresursu optimizācija un uzsākts cilvēkresursu funkcionālā audita process ar mērķi identificēt papildu optimizācijas iespējas. Par 20% samazināti kārtējie izdevumi teritoriju uzturēšanai, apsaimniekošanai un apsardzei, samazināti mārketinga izdevumi. Tāpat tiek būtiski koriģēta investīciju programma, turpinot tikai ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu īstenotos projektus, kuru iesaldēšana vai pārtraukšana radītu lielāku negatīvu efektu.
Brīvostā arī norādīja, ka, ņemot vērā pārmaiņu procesus tranzīta nozarē, Ventspils ostas darbībā un pārvaldē Ventspils brīvostas pārvalde ir uzsākusi kompleksu izmaksu samazināšanas programmu. Esot veikta Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto Ventspils brīvostas pārvaldes infrastruktūras attīstības projektu atbilstības un īstenošanas statusa analīze un efektivitātes izvērtējums.
Iegūtie atzinumi pamato valsts atbalsta nepieciešamību Ventspils brīvostas pārvaldes kopējās finanšu situācijas neatliekamai stabilizēšanai, uzsvēra brīvostas pārstāvji.
KONTEKSTS:
Pērnā gada 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas – Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. ASV sankcijas ir jāievēro arī bankām Latvijā. ASV brīdināja, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.
Reaģējot uz ASV lēmumu, Lembergs paziņoja, ka apturēs darbību Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. Bet valdība nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 2019.gada 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu. Tāpat valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.
Dažas stundas pēc šī lēmuma kļuva zināms par ASV soli izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.
