Plašs būvlaukums izpleties blakus LU Dabas mājai – pirmajam jaunā LU Akadēmiskā centra iemītniekam, kas durvis vēra aizpērn. Mācīties tur pārcēlās topošie ģeogrāfi, biologi un ķīmiķi. Tagad līdzās top vēl viena tikpat liela ēka, kurā mācīsies fiziķi, matemātiķi un topošie ārsti.
"Tas, ka mēs visi lēnām sākam koncentrēties vienuviet, noteikti veicinās mūsu savstarpējo sadarbību," saka Medicīnas fakultātes prodekāns Gustavs Latkovskis. Jo – kur sadarbība, tur jaunas idejas.
"LU Medicīnas fakultātes liela daļa no kolektīva, kas māca tā sauktos preklīniskos priekšmetus – anatomiju, fizioloģiju, histoloģiju, pataloģiju un citus – viņi visi būs vienkopus, mums būs kopīgas laboratorijas, tiks izveidota arī atsevišķa struktūrvienība – preklīnisko pētījumu laboratorija, kur mācīs farmāciju, farmakoloģiju, medicīnas bioķīmiju. Tur notiks arī pētniecība. Tās ir jaunas, modernas telpas un jaunas, modernas iekārtas,” uzskaita profesors.
Uz to cer arī studenti, kas jaunās telpas varētu sākt apdzīvot 2019.gada sākumā. Pēdējo mācību semestri tajā plāno pavadīt arī Dace Gaile, kura pašlaik 3.kursā mācās matemātiku un statistiku.
"Pieļauju, ka tas ļoti nāks par labu tieši Fizikas nodaļas studentiem. Viņi jau pašlaik daudz iesaistās dažādos institūtos, raksta tur arī savus bakalaura darbus.
Tas varētu paātrināt darbību kaut vai tādā ziņā, ka pasniedzējs ir turpat blakus, kur ir institūts, un nav jābraukā cauri visai Rīgai," spriež studente.
LU Zinātņu māja apmēram pēc gada kļūs par mājvietu sešiem institūtiem – Fizikas institūtam, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtam, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtam, Materiālu mehānikas institūtam, Astronomijas institūtam, kā arī Atomfizikas un spektroskopijas institūtam.
"Mūsu institūts uz šo māju pārcelsies no Šķūņu ielas 4 Vecrīgā. Jau zinām, ka būsim 6.stāvā, esam atrunājuši vajadzības," stāsta Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktore Inga Šīrante. "Mūsu institūtā nav studiju procesa, ir tikai laboratorijas, līdz ar to notiks šī zinātniskā darbība. Mēs to uzņemam ļoti pozitīvi, jo beidzot būsim tuvāk studentiem. Līdz šim gan zinātnes novērtējumā, gan citur mēs esam atpazīstami ar saviem projektiem, bet mums vienmēr saka – kur tad jūsu studenti? Esam tālāk, un tas kādreiz ir problemātiski – piesaistīt un uzaicināt. Bet šī māja mums noteikti dos jaunas iespējas.”
Zinātņu māju plānots pabeigt nākamā gada otrajā pusē. Tās celtniecībā un aprīkošanā investēs apmēram 38 miljonus eiro, no kā lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda.
Vietā, kur top Zinātņu mājas jaunbūve, šajā ziemā atraka iespaidīgus 17.gadsimta zviedru nocietinājumu jeb Kobrona skansts fragmentus. Būvprojekta vadītājs Valdis Čerpakovskis no uzņēmuma "LNK Industries" skaidro, ka atradumi ir saglabāti, izpētīti un atstāti zem jaunās ēkas pamatiem.
"Projektēšanas gaitā mums nācās pārprojektēt pamatus, režģogus, lai tiešām šo vēsturisko mantojumu neaizskartu un atstātu nākošajām paaudzēm," stāsta būvnieks.
Līdzās Dabas un Zinātņu mājai līdz 2020.gadam Torņakalna kompleksā jātop arī Rakstu mājai humanitāro zinātņu studentiem un pētniekiem. Taču pašlaik jaunās mājas šķiet it kā "iestādītas" tukšā laukā, un nokļūt līdz tām ar kājām vai velosipēdu dzelzceļa dēļ ir apgrūtinoši. To apzinās arī universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
"Mēs cītīgi darbojamies gan ar "Latvijas dzelzceļu", gan ar "Rail Baltica" un Rīgas domi. Protams, šobrīd visšaurākā vieta ir Jelgavas ielas sākums. Bet pēc nedēļas jau būs apspriede, kā atrisināt šo transporta infrastruktūru, vai nu paplašinot to tuneli vai veidojot to citur.
Šeit ir svarīga izeja uz Arkādijas parku un Vācieša ielas pusi. Tas tiks risināts visam paralēli. Arī Rīgas domei ir nodomi līdz 2020.-2021.gadam to lietu šeit attīstīt,”skaidro Muižnieks.
Plānots, ka LU Akadēmiskā centra Torņakalnā kopējā teritorija būs teju 46 000 kvadrātmetru, un ar laiku te varētu atrasties apmēram 80% no LU infrastruktūras.
