Melns klajums, kurā pamazām sāk atgriezties zaļa dzīvība – Ziemeļkurzemes virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos rāda jūnijā notikuša ugunsgrēka sekas Stendes mežos, kuras, iespējams, izraisījuši Otrā pasaules kara trofeju meklētāji. Šoreiz gan ir paveicies, jo veģetācija jau sākusi atjaunoties, un melleņu raža varētu atgriezties pēc diviem gadiem.
„Tas ir tāpēc, ka bija pietiekami mitra zemsedze, uguns neiegāja dziļi zemē un neizdega līdz smiltij, kā tas bieži notiek piejūrā, kur ir mētras un mazs auglīgais zemes virskārtas slānis, kur nodeg principā viss,” komentē Ziemeļkurzemes virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Jānis Kleinbergs.
Atgriežoties karstajam laikam, meža ugunsgrēks jau šonedēļ likvidēts Ķūļciemā un Rojā. Tur uguns sākusies no atpūtnieku nenodzēsta ugunskura.
„Mežā jau it kā nav ugunsbīstamā sezonā atļauts īpaši daudz ar uguni niekoties, ar mašīnām braukt un tā tālāk. Te rezultāts. Vieglprātīga attieksme,” kritisks par cilvēku attieksmi ir Rojas apgaitas mežzinis Ainārs Vite.
Šogad Ziemeļkurzemes virsmežniecībā reģistrēts 21 meža ugunsgrēks. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika liecina, ka pēdējos gados mežu ugunsgrēku skaitam visā Latvijā ir tendence augt.
Ja 2010.gadā bija 88 ugunsgrēki, tad 2014.gadā tie bija jau četras reizes vairāk – 363 ugunsgrēki. Turklāt ugunsgrēki ir jādzēš smagā karstumā un dūmos, kā arī vietās, kur nav iespējams piebraukt, tāpēc ūdens jānes uz muguras smidzinātājmaisos. „Uz hektāru, lai atjaunotu mežu, ir vajadzīgs ap 3000 priežu stādu vai 2000 egles stādu. Izmaksas uz 1000 gabaliem var būt no 200 līdz 300 eiro,” atzīst kokaudzētavas vadītājs Kārlis Strazdiņš.
Ugunsnedrošā sezona Latvijas mežos šogad sākās 25.aprīlī. Tās noslēgums atkarīgs no laika apstākļiem, bet parasti tā ilgst līdz septembra vidum.
