Vides dienesta vadība Inčukalna gudrona dīķus otrdien, 30.maijā, izrādīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem. Viņiem interesēja, vai neatkārtosies bēdīgā pieredze ar “Skonto būvi”.
“Līgums paredz, ka viņi izdara visu darbu līdz galam, un nekādas naudas pieprasīt klāt nav paredzēts. (..) Daudzumu viņi nosaka paši – uz viņu atbildību. Viņi un mēs kontrolēsim, kad ir sasniegts tas brīdis, kad tālāk vairs nav jārok,” apgalvo Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Pašlaik dienests turpina tiesāties ar uzņēmumu “Skonto būve”, kas uzskata, ka valsts tam palikusi parādā vairāk par trim miljoniem eiro. Savukārt atkārtotajā konkursā par dīķu sanāciju ir divi pretendenti – pirms gada dibināta pilnsabiedrība “Inčukalns eko” un kompānija “A.C.B.”.
Koļegova skaidro, ka finanšu piedāvājumi vēl tiek vērtēti, tāpēc nav zināms, vai iekļausies kopumā atvēlētajos gandrīz 55 miljonos eiro: “Tās ir kopīgās izmaksas gan projektam, kas jau ir iztērēts, gan projektam, kas būs uz priekšu. Mēs pašlaik nerunājam par 55 miljoniem. Tā pagaidām vēl ir ierobežotas pieejamības informācija par iepirkumu.” Šādi Koļegova atbild arī uz jautājumu par to, vai summa varētu pārsniegt 55 miljonus eiro.
Saeimas Publisko izdevumu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) rudenī cer saklausīt atbildes uz virkni jautājumu: “Rudenī jābūt skaidrībai par firmu, līgumu, termiņiem. Novembrī jāsāk darbs.”
Tikmēr projekta vadītājs Indriķis Builis apgalvo, ka pusotru hektāru plašajos dienvidu dīķos zem pārklājuma gudrona apjoms vairs nepalielinās, jo nesajaucas ar nokrišņiem.
Dienvidu dīķos norokams un aizvedams sadedzināšanai ir vidēji divu metru kaitīgās vielas slānis. Ziemeļu dīķos gudrona ir mazāk, un tur dīķiem vēsturiski izveidota smilšu virskārta. Taču gudrons no abiem dīķiem turpina piesārņot gruntsūdeņus.
