Jaunie stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem sāka darboties februārī. Kopš tā laika fotoradari ir fiksējuši aptuveni 45 tūkstošus ātruma pārkāpumu. Uzliktā soda nauda autovadītājiem pirmajos 10 mēnešos ir aptuveni 1,35 miljoni eiro.
Lai gan par bojāgājušo skaita samazinājumu vēl nevar runāt, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzsver, ka fotoradari ir solis pareizā virzienā: “Es domāju, ka šādā īsā laika periodā tādus secinājumus un rezultātus mēs nevaram redzēt. Bet, ja mēs atgriežamies vēsturē, kad bija iepriekšējais fotoradaru projekts, kurš diemžēl neveiksmīgi beidzās, tad mēs viennozīmīgi varam apgalvot, ka tas ir pareizais virziens un pareizais ceļš. To apstiprina ne tikai mūsu pieredze, bet arī visas pasaules pieredze, ka šiem tehniskajiem līdzekļiem ir jābūt, lai uzlabotu satiksmes drošību.”
Autovadītāju viedokļi par fotoradariem gan atšķiras. Oskars stāsta, ka, ieraugot radaru, viņš ieskatās spidometrā, un tas dažreiz var novērst vadītāja uzmanību: “Dažreiz ir pat tāda sajūta, ka, iespējams, tās kameras varētu tikai novērst [uzmanību]. Jo cilvēki, domājot, ka tūlīt būs kamera, viņi vairāk ne jau pievērš uzmanību ceļam, bet spidometram. Tāpēc varbūt varētu to robežu nedaudz lielāku taisīt. Ne jau tur piecu kilometru pārkāpums, bet, teiksim, desmit.”
Tikmēr Eduards fotoradarus atbalsta. Viņaprāt, ka tie ceļus padara drošākus un tos vajadzētu vairāk: “Principā jābrauc visu laiku pēc noteikumiem, un tad nebūs nekāds satraukums uz ceļa. Ja izmanto pareizi ātrumu, nekādas problēmas neveidojas. Tas jau vairāk tiem, kas skrien kaut kur.”
“Šie, jā, kas ir tagad stacionārie. Viņi ir uzlikti tādās vietās, kur tā bīstamība ir, un preventīvi viņi nostrādā, es domāju, jā,” līdzīgās domās ir arī autovadītājs Jānis. Taču cits viedoklis Jānim ir par pārvietojamajiem radariem: “Tas nestrādāja, tās bija muļķības manuprāt. Tāpēc, ka viņi bija novietoti tādās vietās, kur vienkārši pelnīt naudu, nevis lai preventīvi novērstu kaut ko.”
Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas tikai trīs pārvietojamie fotoradari, kas jau ir novecojuši. Taču nākamā gada pirmajā pusē pievienosies pieci, un vēl vēlāk būs papildus desmit jauni pārvietojamie radari.
Kritiku, ka tie ir domāti tikai naudas iekasēšanai, Krapsis noraida: “Policija pati neko sev nepelna. Visa nauda aiziet valsts budžetā. Un policijas mērķis nav pēc iespējas vairāk iekasēt sodus. Policijas mērķis ir panākt, lai vidējais braukšanas ātrums samazinātos kopumā uz visiem valsts ceļiem, ne tikai tur, kur mēs redzam stacionāro fotoradaru un kur mēs redzam policijas ekipāžu.”
Pašlaik uz ceļiem darbojas 16 stacionārie radari, taču tuvākajā nākotnē tiem pievienosies vēl 24. Normunds Krapsis stāsta, ka policiju noslogo biežie iedzīvotāju mēģinājumi pārsūdzēt fotoradaru fiksētos pārkāpumus. Tikai ļoti retos gadījumos policija tiešām maina savu lēmumu un autovadītāju nesoda.
