IeVP dati liecina, ka aprīļa laikā ieslodzījuma vietas tiesām nodevušas 2482 iesniegumus par tiesas nolēmuma grozīšanu vai personas atbrīvošanu no soda izciešanas, tostarp 701 iesniegums nodots, pamatojoties uz notiesāto personu iesniegumiem.
Jau vēstīts, ka grozījumi, kas stājās spēkā šāgada aprīlī, paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Tomēr vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas ir saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem – tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai, norādīja speciālisti.
IeVP informēja, ka laikā no 1. līdz 30.aprīlim saņemti 308 tiesu lēmumi, tostarp 168 – par tiesu nolēmumu grozīšanu un 140 – par iesniegumu noraidīšanu.
No 168 saņemtajiem tiesu lēmumiem par tiesu nolēmumu grozīšanu 82 notiesātās personas jau atbrīvotas no soda izciešanas.
Vēl citiem notiesātajiem, kuriem tiks grozīts nolēmums un samazināts sods, cietumos jāpavada vēl atlikušais laiks līdz jaunā termiņa izciešanai.
Pēc Valsts probācijas dienesta sākotnējām aplēsēm, gada laikā no cietumiem iznākušo notiesāto skaits būs apmēram 300 līdz 500 un par strauju noziedzības pieaugumu nevarot runāt.
Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību pārstāve Sigita Vasiļjeva informēja, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai.
Latvijā vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem, ārvalstīs – aptuveni divi gadi. Līdz ar sodu politikas maiņu varēšot būtiski palielināt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas.
TM arī atzina, ka tas ir salīdzinoši augsts rādītājs, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā Latvijā vai tajā izcieš sodu. "Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm esam otrajā vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem," teica Vasiļjeva.
Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem, un līdz šim laikam šī tendence nav samazinājusies.
IeVP pārstāve Makarova par jaunajiem grozījumiem minēja, ka tie paredz jaunu kriminālsodu politiku, kas ir pamatota ar taisnīguma atjaunošanas un prevencijas principiem.
