Kamēr Saeimai bija jādod piekrišana deputātu administratīvajai sodīšanai, visiem publiski bija zināms, kurš un par ko sodīts. Pirms aptuveni mēneša Saeima grozīja Satversmi, atceļot sev administratīvo imunitāti. To atbalstīja visas partijas. Tomēr diskusijas sākās par to, kā turpmāk sabiedrību informēt par deputātu pārkāpumiem. Partija „Saskaņa” ieteica tos rakstīt amatpersonu deklarācijās, tomēr koalīcija to neatbalstīja. Deputāti vienojās, ka turpmāk par kolēģiem piemērotajiem sodiem ziņos no tribīnes nākamās Saeimas sesijas laikā. Tas nozīmē, ka par pavasarī deputāta izdarītu pārkāpumu sabiedrība uzzinās tikai rudenī. Turklāt nav skaidrs, kā notiks ziņošana par pēdējās sesijas laikā izdarītiem pārkāpumiem, kas sakrīt ar priekšvēlēšanu laiku. Kā norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, nākamā Saeima par iepriekšējo neziņos:
"Jaunievēlētā Saeima noteikti neziņos par tiem iepriekšējās Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuri ir izdarīti iepriekšējās Saeimas laikā. Tādēļ ka likums nosaka to, ka attiecīgā Saeima ziņo par deputātiem piemērotajiem sodiem, un, iespējams, ka attiecīgais deputāts, kurš ir bijis deputāts iepriekšējā Saeimā, vairs nav nākamās Saeimas deputāts. Līdz ar to nav nekāda pamata par šo deputātu ziņot no Saeimas tribīnes."
Jauno kārtību ieviesa grozījumi Saeimas kārtības rullī, kurus izstrādāja Saeimas Juridiskā komisija. Tās vadītājs Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš gan neuzskata, ka likumā atstāts robs, kas Saeimas termiņa beigās izdarītus pārkāpumus paslaucīs zem deķa.
"Svarīgākais ir vadīties no likuma mērķa, proti, informēt par pārkāpumiem, ja tādi ir. Šobrīd tas ir piemērošanas jautājums. Likumos nekad nevar aprakstīt visas situācijas, un tas nav arī jādara. Tāpēc ir likuma interpretācijas metodes, tāpēc ir jāvadās arī no likuma mērķa, un es domāju, ka šajā gadījumā Saeimas Mandātu komisija to arī darīs," spriež Bērziņš.
Tikmēr atbildīgās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs „Saskaņas” deputāts Vitālijs Orlovs atzīst, ka par veidu, kā noziņot Saeimas pēdējās sesijas deputātu pārkāpumus, vēl nav domājis, taču viņš apsolīja, ka noteikti ziņos par visiem deputātu pārkāpumiem:
"Es domāju, ka mēs nepazaudēsim nevienu deputātu, kurš par šo periodu ir pārkāpis likumu un tiek sodīts. Tas ir galvenais. Galvenais, ka sabiedrībai ir zināms par tiem deputātiem, kuri pārkāpj likumu."
Vēl viena būtiska atšķirība jaunajā kārtībā ir tā, ka par deputātu sodiem sabiedrība uzzinās tikai pēc tam, kad sods jau būs stājies spēkā. Līdz šim Saeima publiski deva piekrišanu administratīvo procesu sākt pret deputātu, taču tagad par to būs zināms tikai pēc lietas beigām. Pārsūdzot lēmumu, deputāti varētu novilcināt ziņu izplatīšanos par saviem iespējamiem pārkāpumiem.
