Līdz ar ierobežotu klientu uzņemšanu sociālās aprūpes centros pērn pašvaldībās audzis pieprasījums pēc sociālās aprūpes mājās

Līdz ar ierobežotu klientu uzņemšanu sociālās aprūpes centros pērn pašvaldībās audzis pieprasījums pēc sociālās aprūpes mājas apstākļos. Turklāt pašvaldībās pietrūkst aprūpētāju profesijā strādājošo. Lai arī aprūpētāji visus pakalpojumus mājas aprūpē turpina sniegt arī Covid-19 pandēmijas laikā, tomēr izaicinājumu netrūkst. 

Līdz ar ierobežotu klientu uzņemšanu sociālās aprūpes centros pērn pašvaldībās audzis pieprasījums pēc sociālās aprūpes mājās
00:00 / 03:40
Lejuplādēt

Aprūpētāju pamata uzdevums ir vecāka gada gājuma ļaudīm atnest pārtiku, sagādāt medikamentus vai sanest malku apkurei, kā arī atsevišķiem klientiem nepieciešama palīdzība nomazgāties vai cits atbalsts atkarībā no aprūpes līmeņa, norādīja Rēzeknes sociālā dienesta darbiniece Marta Kārkle. Viņa dodas mājas aprūpē pie septiņiem klientiem un arī Covid-19 pandēmijas laikā darbus ar tuvāku kontaktu turpina veikt, tomēr atzīst, ka aizvadītais gads šajā profesijā ir bijis izaicinājumu pilns bažās par Covid-19 izplatības riskiem.

“Protams, ka ir stresiņš, mēs paši esam mazliet vairāk uzvilkti un klienti ir uzvilkti. Daži teju par kilometru tagad bēg, kad es nāku. Man vienam aprūpējamajam ir cukura diabēts, un viņš ļoti baidās no vīrusa. Mums gan visu laiku jāstaigā maskās, katru reizi, kad ieejam pie kāda,  nodezinficējam rokas. Tā jau ar pensionāriem ir psiholoģiski grūts darbs, tagad vēl sarežģītāk. Ir tādi klienti, kuriem patīk apskauties satiekot. Man ir tāda kliente, kas jau reizēm aiz pieraduma stiepj roku un tad atrauj, jo atceras, ka tagad tāds kontakts ir aizliegts,” norādīja Kārkle. 

Viņa atzīmēja, ka, lai arī darbu nevar darīt attālināti un risku netrūkst, vakcīnu pret Covid-19 viņa vēl nav saņēmusi. 

Tikmēr Saldus pašvaldībā strādājošā mājas aprūpētāja Inita Embere-Emberga stāstīja, ka jau ir vakcinēta un jūtas mazliet drošāk. Viņa ik nedēļu aprūpē sešus vientuļos seniorus un vērtē, ka darba dienas kļuvušas garākas, jo visur jāstāv garās rindās.

“Pavasarī bija vairāk par to satraukums, jo tas viss bija jauns un nezināms, bet šobrīd man ir tādi aprūpējamie, kas pat vispār pandēmiju nepiemin, jo viņiem tas nav aktuāli. Man šajā laikā gan ir grūtāk visu paspēt, jo visur, kur es eju – uz veikalu, uz tirgu, nomaksāt rēķinu, visur jāstāv rindās,” klāstīja Emberga.

Savukārt Sandra Balode strādā par aprūpētāju Valmieras pusē un atzina, ka patlaban jau ir pieradusi pie jaunajiem darba apstākļiem, sejas maskām un cimdiem.

“Darām savu darbu, jā, mēs uztaisām reizēm testus, bet pozitīvo mums nav bijis un mēs strādājam, galvenais ir piesardzība pret sevi un klientu. Jā, reizēm ir problēmas ar masku, ja tas cilvēks sliktāk dzird, tad viņam liekas, ka man ar masku jārunā vēl skaļāk. Tagad ir tā, ka tie cilvēki jau iepriekš sagatavo sarakstu, ko viņi vēlas,” atklāja Balode.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka pašvaldībām pandēmijas sākumā bija liels izaicinājums, kā šo pakalpojumu turpināt īstenot epidemioloģiskās drošības, kā arī darbinieku trūkuma kontekstā.

Rudzīte skaidroja: “Aprūpētājus nereti grūti bija piesaistīt jau miera laikos, bet šobrīd tā ir izteikta problēma. Tāpat, kā zināms, jau šobrīd Latvijā pusē pašvaldību šos mājas aprūpes pakalpojumus sniedz Samariešu apvienība vai Sarkanais Krusts. Šeit ir tās grūtības – jau ar ierobežotiem cilvēkresursiem salāgot to vēl ar šiem pandēmijas uzspiestajiem apstākļiem, ka cilvēkiem ir slimības lapas, jāpieskata bērni, kam jābūt mājās un nevar doties uz darbu. Tie ir ļoti lieli izaicinājumi.”

Aizvadītā gada laikā pašvaldībās arī īpaši audzis pieprasījums pēc sociālās aprūpes mājas apstākļos, jo klientu uzņemšana sociālās aprūpes centros ir ierobežota Covid-19 pandēmijas dēļ.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt