Līdz ar ieceri daļu naudas skolotāju algām rast vietvaru budžetos tās prasa lielāku IIN daļu

Pēc valdības pārstāvju publiski paustās ieceres pedagogu algu kāpumam daļēji papildu naudu – 12 miljonus eiro – rast no pašvaldību budžetiem Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) prasa palielināt pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu. 

Paziņojumā medijiem LLPA kritizēja to, ka valdības priekšlikumi par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu tiek virzīti bez izvērtējuma par pašvaldību iespējām tos nodrošināt.

Piedāvājot risinājumus par pedagogu algu pieaugumu, kas ietekmē pašvaldību budžetus, vienlaikus esot nepieciešams piedāvājums par tam sekojošo finansējumu pašvaldībām, attiecīgi pārskatot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām, palielinot pašvaldību budžetos ieskaitāmo IIN daļu, norādīja asociācija, gan neminot konkrētu proporciju.

Pašlaik ieņēmumi no iekasētā IIN 75% apmērā nonāk pašvaldību budžetos, bet 25% – valsts pamatbudžetā.

Tāpat LLPA aicina valdību sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par pedagogu darba samaksas un pedagogu darba slodzes izmaiņām rast risinājumus, kas būtu gan izglītojamo, gan pedagogu interesēs, vienlaikus ņemot vērā piedāvāto kompromisu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauda sašutumu par sarunu trūkumu ar pašvaldībām, gatavojot attiecīgo priekšlikumu. “Latvijas Pašvaldību savienība ir viens no pieciem Ministru kabineta svarīgākajiem sadarbības partneriem, un šāda situācija, nekonsultējoties un neiesaistot priekšlikuma sagatavošanā, nav pieļaujama," paziņojumā medijiem norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde pašvaldību budžetā, kas ir patlaban un tiek prognozēta arī gada beigās, nesedz ne straujo energoresursu kāpuma kompensēšanu, kam vajadzēs vismaz 80 miljonus eiro, kā arī nesedz līdzekļu apjomu, kas nepieciešams to izglītības nozares darbinieku atalgojuma izmaksai, ko nodrošina pašvaldības, norādīja LPS.

Turklāt jau tagad esot redzams, ka no valsts budžeta būs vajadzīgs papildu finansējums, lai segtu ievērojamo energoresursu, apkures un komunālo maksājumu tarifu pieauguma ietekmi un nodrošinātu skolu, bērnudārzu, veselības un sociālās aprūpes iestāžu, interešu izglītības iestāžu, sporta infrastruktūras objektu darbu, kā arī turpinātu sniegt atbalstu krīzes situācijā nonākušajiem iedzīvotājiem.

KONTEKSTS:

LIZDA paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniegusi oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plāno piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku. 

Taču nedēļu pirms streika sākuma valdība nāca klajā ar piedāvājumu no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. LIZDA pēc divām tikšanās reizēm ar valdības pārstāvjiem tomēr lēma, ka valdības kompromisu nepieņems un streiks notiks.

Tad Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar vēl vienu kompromisa variantu, lai apmierinātu streikot gatavo skolotāju prasības. Papildus jau iepriekš piedāvātajiem 56,5 miljoniem eiro no valsts budžeta skolotājiem piedāvās vēl 12 miljonus no pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas aptveršot visas streika pieteikumā minētās pedagogu grupas. Tomēr arī pēc šī piedāvājuma LIZDA lēmusi neatteikties no plānotā streika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti