ĪSUMĀ:
- Kopš atkritumu svēršanas Jūrmalā samazinājies nešķiroto atkritumu daudzums.
- Jūrmalā iekārtoti arī 132 dalīto atkritumu vākšanas punkti, kurus aktīvi izmanto.
- Mazinājušās esot arī sūdzības, ka kaimiņi savus gružus liek svešos konteineros.
- Apsaimniekotājs: Svešu konteineru izmantošanu novērš pašvaldības policija.
- Apsaimniekotājs: Šāda sistēma tomēr ir pārāk dārga, tā varētu palikt tikai Jūrmalā.
- Apsaimniekotājs gan sola tarifus tāpēc necelt.
- Domes deputāts Uldis Kronblūms iebilst, ka jāmaksā arī par neizvesto konteineru.
- Kronblūms sola tuvākā mēneša laikā doties uz tiesu.
Kā rāda atkritumu apsaimniekotāja “Piejūra” dati, pirms gružu svēršanas sistēmas ieviešanas 2017. gadā no Jūrmalas poligonā tika ievesti vairāk nekā 25 000 tonnu atkritumu. Jūrmalnieki norēķināties par masu, nevis tilpumu, sāka no pērnā marta. Un 2018. gadā uz poligonu aizvests jau par piekto daļu mazāk atkritumu – 19 000 tonnu.
Svēršanas sistēma attaisnojas, uzskata Jūrmalas pašvaldības Pilsētsaimniecības nodaļas vadītāja Zanda Sapronova.
Viņa stāstīja, ka iedzīvotāji rūpīgi šķiro atkritumus un attiecīgi mazāk maksā par atkritumu apsaimniekošanu, samazinājies nešķiroto atkritumu apjoms.
Jūrmalā iekārtoti arī 132 dalīto atkritumu vākšanas punkti, kur papīru, plastmasu un smagākos atkritumus – stiklu – var nodot bez maksas. Iedzīvotāji arī aktīvi izmantojot šo iespēju. Mazinājušās esot arī sūdzības, ka kaimiņi savus gružus liek svešos konteineros.
Sapronova sacīja, ka “tas tā bija, bet šobrīd viss iegājies sliedēs”.
Viņš gan stāstīja, ka ik pa brīdim incidenti notiek, “neko nevaram izdarīt, jāstrādā ar katru konkrētu kaimiņu”, un tas ir pašvaldības policijas kompetencē. Jūrmalas pašvaldības policija aktīvi iesaistās un preventīvi strādā ar piesārņotājiem.
Ja šāda atkritumu svēršanas sistēma būtu ieviesta pašvaldībā, kurā nav pašvaldības policijas, “bail domāt, kas tur notiktos”, atzina Levics.
Runājot par atkritumu svēršanas sistēmas attaisnošanos kopumā, Levics neslēpa, ka šis Jūrmalas eksperiments vismaz pagaidām arī varētu palikt kā eksperiments tikai Jūrmalā.
Tehnoloģijas vēl neesot tik attīstītas, lai visu paveiktu automātiski, daudz nepieciešams cilvēka darba roku, svari bieži iziet no ierindas, labošana un verifikācija dārgi izmaksā.
Viņš sacīja, ka uzņēmums strādā un savu apņemšanos pildīs, bet “jāsaka godīgi – esam secinājuši, ka bijām pārlieku optimistiski, rēķinot uzturēšanas izmaksas”.
Līgums gan neparedz celt cenas, “ja esam kaut ko nepareizi sarēķinājuši”, sacīja Levics.
Par nepareiziem rēķiniem arvien runā Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs un domes deputāts Uldis Kronblūms no “Tev, Jūrmalai”. Viņš jau pirms gada iebilda pret to, ka jāmaksā iepriekšējo mēnešu rēķinu vidējā summa, ja atkritumu konteiners nav izvilkts no sētas un nav nemaz ticis svērts.
Kronblūms taisnību meklējis pie patērētāju tiesību sargiem, bet tie nostājušies Jūrmalas un atkritumu kompānijas pusē.
Kronblūms sola tuvākā mēneša laikā doties uz tiesu. Viņu arī neapmierina, ka izvesto atkritumu masa rēķinā tiek norādīta par visu mēnesi kopā, nevis par katru izvešanu. Tādējādi nevarot pārliecināties, cik īsti kilogramu katrā reizē izvests.
