Lai pieteiktos studijām, jāatver lapa latvija.lv/studijas, jāpiereģistrējas un jāaizpilda pieteikuma forma.
Vienlaikus var pieteikties vairākām studiju programmām vairākās augstskolās. Tas izdarāms līdz 7.jūlijam un maksā 30 eiro neatkarīgi no tā, cik programmām un kurās augstskolās cilvēks pieteiksies.
Pēc elektroniskās formas aizpildīšanas uz vienu no šīm 11 augstskolām tomēr jāatnāk arī klātienē – apstiprināt savu pieteikumu un uzrādīt visu dokumentu oriģinālus. Jāņem arī vērā, ka dažas no lielajām augstskolām, piemēram, Stradiņa universitāte, vienotās elektroniskās pieteikšanās pakalpojumā nepiedalās.
Vietnē Latvija.lv no šodienas var pieteikties studijām Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības un Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas, Ventspils, Valmieras, Daugavpils un Rēzeknes, kā arī Banku augstskolā, RISEB un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā.
“Latvija.lv” sistēmu analītiķe Ilze Magrica stāstīja, ka šis e-pakalpojums portālā latvija.lv ir visapmeklētākais pakalpojums gada statistikas griezumā. “Tā, manuprāt, ir ļoti lieliska iespēja, ka jaunietis var pieteikties vienkopus, vienā e-pakalpojumā ar dažu klikšķu starpniecību viņam interesējošās augstskolās, kas šeit jau ir vienpadsmit,” stāsta Magrica.
Savukārt darba devēji atgādina, cik atbildīgs ir pareizo studiju izvēles process.
“Tieši no tā, cik precīzi un pareizi jaunieši izvēlēsies savu nākamo posmu, kas šajā gadījumā ir augstākās izglītības posms, būs atkarīgs, cik veiksmīgi viņi būs darba dzīvē. Un, ja savukārt viņi nebūs veiksmīgi darba dzīvē, tad droši vien par to cietīs gan viņi, gan arī darba devēji un nozares. Ļoti svarīgi ir nezaudēt laiku, izvēlēties ļoti precīzi to, kas tev der gan kā personībai, gan to, ko darba devēji gaida,” uzsver Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Šo gaidāmo profesiju saraksta augšgalā ir programmētāji, dažādu veidu inženieri, mārketinga un uzņēmējdarbības speciālisti, farmācijas un ķīmijas industrijas un kokapstrādes speciālisti.
“Ekonomikas ministrijai mājaslapā ir publicētas vidēja termiņa darba tirgus prognozes, kuras ļoti skaidri pasaka, kurās jomās mums ir pieprasījums ir daudz lielāks nekā piedāvājums un otrādi. Var paskatīties galvenās mūsu iekšzemes kopprodukta nozares – tas nozīmē, ka šīs nozares vienmēr prasīs jaunus speciālistus un tur trūks. Var skatīties prakse.lv un arī mūsu darba devēju ieteiktāko topu – un saliekot šo visu kopā, pieņemt atbildīgu un sev labāko lēmumu,” iesaka Meņģelsone.
Nereti izvēle notiek, vadoties pēc budžeta vietu pieejamības. 2015.gadā inženierzinātnēm, ražošanai un būvniecībai visos studiju līmeņos kopā ir vairāk nekā 8000 budžeta vietu. Humanitārajām zinātnēm un mākslai atvēlētas gandrīz 4000 vietas un tuvu tam arī sociālās zinātnes un tiesības. Ap trīstūkstoš vietu ir arī veselības aprūpes un eksakto studiju nozarēm.
Daļa darba devēju apņēmušies paši pielikt roku jaunu kadru kaldināšanai savā nozarē. Piemēram, “Grindex” un “Olainfarm” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti radījuši studiju programmu, kas Latvijas farmācijai pēc dažiem gadiem nodrošinās vērtīgus speciālistus.
“No šī gada septembra Stradiņa universitātē iesākas jauns kurss speciāli farmaceitiem, kas ir orientēts uz ražošanu, uz ražošanas tehnoloģijām – tā saucamie industriālie farmaceiti, kas ir gan augstskolai prestiža jautājums, gan ir reāli nākotnes labs papildinājums firmai “Grindeks”,” atzīst AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Tieši dabaszinātnes, dažāda veida inženierija un informācijas tehnoloģijas ir tās jomas, kuras piesauc kā darba tirgū perspektīvākās. Aizvadīto gadu pieredze gan liecina, ka liela daļa skolu absolventu joprojām izvēlas studēt humanitārās un komunikāciju zinātnes, ekonomiku un uzņēmumu vadību.
