Līdz 2040. gadam plāno veidot ātrgaitas autoceļus starp lielākajām Latvijas pilsētām

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu “mugurkaulu” starp lielākajām Latvijas pilsētām, informēja Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) kopā ar transporta plānotājiem un ekspertiem diskutēja par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību periodā no 2020. – 2040.gadam. Satiksmes ministrijas un valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” eksperti kopīgi strādā pie stratēģijas, kas palīdzētu plānot valsts autoceļa tīkla attīstību ilgtermiņā.

“Līdz šim Latvijas autoceļu attīstība ir plānota trīs gadu nogriežņos, ņemot vērā ceļu atjaunošanai pieejamo finansējumu. Pārdomāts nākotnes skatījums ir svarīgs, lai plānotu un pamatotu nepieciešamo finansējumu ceļu attīstībai gan valsts, gan Eiropas līmenī,” paziņojumā medijiem norāda Linkaits.

Latvijas ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu “mugurkaulu” starp lielākajām Latvijas pilsētām.

Tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā. Lai pārvietošanās pa šiem ceļiem būtu droša, uz ātrgaitas ceļiem tiek paredzēti tikai divlīmeņu pieslēgumi un pārvadi, kā arī paralēlo ceļu tīkls.


Satiksmes ministrijas autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja, ka atļautā ātruma ierobežojumu uz šiem ceļiem varētu noteikt no 110 - 130 kilometriem stundā.

Paralēli ātrgaitas autoceļu infrastruktūrai plānots izveidot komunikāciju koridorus, kas palīdzētu nodrošināt dažāda transporta sistēmu aprīkojuma un 5G infrastruktūras izveidi.

“Lielākie tuvākās desmitgades ceļu attīstības projekti varētu būt Rīgas apvedceļa pārbūve atbilstoši ātrgaitas ceļu standartiem, veidojot to ar atdalītām brauktuvēm un divlīmeņa pārvadiem ,un autoceļu no Rīgas apvedceļa uz Jēkabpili un Tukumu pārbūve par četru joslu ceļiem. Via Baltica tiks attīstīts par galveno tranzīta artēriju savienojumam ar Rietumeiropu un Skandināviju. Ir jau zināmas iestrādes apvedceļu izbūvei pie Iecavas un Bauskas,” paziņojumā citēts “Latvijas valsts ceļu” loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Plānots, ka Latvijas ceļu attīstības stratēģija tiks apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā publiskas domnīcas formātā.

Atbildot uz jautājumu par to, kur ņemt līdzekļus šādam vērienīgam projektam, “Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova Latvijas Radio teica, ka politiķiem būs jāizvēlas, "vai šis ceļš ejams", jo, ja būvē ātrgaitas ceļus, tad nekam citam nauda neatliek.

Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" pilsētplānošanas un mobilitātes students Viesturs Krūmiņliepa, ņemot par piemēru Igauniju, bija aprēķinājis, ka viens kilometrs ātrgaitas ceļa izmaksātu 4 - 5 miljonu eiro. Tādējādi ceļš Rīga - Rēzekne izmaksātu aptuveni miljardu eiro. "Par tādu naudu varētu sakārtot 2000 vietējo ceļu. Tad jādomā, kas reģioniem svarīgāk - pāris maģistrāles vai sakārtoti vietējie ceļi?" stāstīja Krūmiņliepa.

Viņš arī stāstīja, ka citur pasaulē ātrums uz maģistrālēm tiek samazināts, lai nebūtu tik lieli CO2 izmeši. Viņaprāt, labāk savienot reģionus ar Rīgu būtu atbalstāmi, bet ir daudz apsvērumu, kas jāņem vērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt