Līdz 10.janvārim meklēs 2019.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Līdz jaunā gada 10. janvārim visi, kam rūp valodas lietas, aicināti iesūtīt 2019. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus aptaujā, ko jau septiņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).

Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu, un pienesums ir redzams adresē [email protected]. Pirmie ienāca jau 2019. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja.  

Akcijas rīkotāji arī gaida iesūtījumus salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2019. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas rodas pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.

Te ir ziņās un komentāros atrasts „šodien sadarbības vizītes ietvaros KNAB apmeklēja Rīgas mēra kabinetu un māju”, „kad nav cūkai druvas, tad nav”, “nevajadzētu atļaut internātā rakstīt tādas lietas kā svarīgas ziņas”, „dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai”, „statistika liecina, ka sirds slimību pacienti gados kļūst arvien jaunāki”, „bērni nākuši klajā ar ķeizargrieziena palīdzību”, „augsta atbilstības sajūta”, „man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!” u.c.

Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikta ir „buklatūra” – bukleti, kuriem jau no paša sākuma vienīgais jēdzīgais lietojums ir būt par makulatūru, arī „influencefalīts” – tas, par ko pārvērties tīkla mārketings.

Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2019. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs. Tagad mums ir „valstsgriba”, „vienvērtīgs” u.c. Tomēr tepat sevi piesaka arī „tīkšķis” – jau labu laiku latviešu valodā neērtās „laikošanas” vietā, norāda akcijas rīkotāji.

Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un  greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, „publiskie sabiedrības elementi”, „kompotence”, „sankcionēts”, kas lietots ar nozīmi „pakļauts sankcijām”, nevis „apstiprināts, leģitīms”, arī „stāvdrāzis” kā „skrejritenis”, „deguna aizlikums” u.c.

Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Vienubrīd un skaists aprīlī bija LTV valdes kandidāta cerīgais teiciens: „Šorīt redzēju saullēktu, monētu un stārķi!” Vēl šāds: „Katrai kļūdai ir vārds un uzvārds.” “Jābūt vēl!”  aicina akcijas rīkotāji.

Par 2018. gada vārdu izvēlēts "zibmaksājumi", nevārdu - "influenceris", spārnoto teicienu - "Izkāp no telefona!", bet savārstījumu - politiķa Alda Gobzema teiktais: "Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt".

Gada spārnotais teiciens 2017. gadā bija "vislabāk ir dzemdēt Latvijā", gada nevārds – "transporti", bet gada vārds – "straumēt/straumēšana". Savukārt gadu iepriekš par gada vārdu atzīts vārds "jaunuzņēmums", par gada nevārdu – "ekselence" ar nozīmi 'izcilība',  bet spārnotā izteiciena godā ticis boksera Maira Brieža izteikums "Mans dopings ir mana tauta".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti