“Tas bija drausmīgākais brīdis manā mūžā,” pārdzīvojumu medijiem raksturoja viena no lidmašīnas pasažierēm. Taču gaisa kuģa apkalpe bijusi ļoti profesionāla.
Tomēr daudziem, noskatoties aculiecinieka Reimonda Prentisa video, radies jautājums, kādēļ paziņojumi, kā rīkoties ārkārtas nosēšanās laikā, atskanējuši angliski, bet latviski ne. “airBaltic” korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags skaidro, ka aviācijā oficiālā valoda ir angļu valoda: “Šajās ārkārtas situācijās ir ārkārtīgi maz laika. Saskaņā ar standartiem, mēs dodam informāciju ļoti nepārprotami un skaidri, un, protams, ņemot vērā arī mūsu klientu sastāvu, mēs dodam angļu valodā. Objektīvi mēs astoņas biļetes no desmit esam pārdevuši ārpus Latvijas.”
Attiecībā uz ārkārtas nosēšanos - agrāk šādās situācijās skrejceļus mēdza noklāt ar putām, kas mazina berzi un lidaparāta aizdegšanās risku. Rīgā tas netika darīts.
“Jau pirms kādiem diviem gadiem pieņemts starptautisks lēmums, ka šādi vairāk nedara. Iedomājieties, ja mēs tagad uz skrejceļa būtu izlējuši putas, tā lidmašīna būtu nosēdusies – glābējiem ir apgrūtināti tik pie lidmašīnas un arī pasažieriem - pa avārijas durvīm izkāpjot, viņi nekāps uz cietā seguma; jo nav nekāda uzliesmojuma, nav nekas. Viņi iekāpj putās līdz vēderam. Grūti pārvietoties, viņi nevar ātri aiziet prom no lidmašīnas,” skaidro lidostas “Rīga” Lidlauka vadības departamenta direktore Dzintra Jātniece.
Tagad šādās situācijās paļaujas uz pilotu profesionalitāti nosēžoties un glābšanas dienestu efektīvu darbu uz zemes.
Incidents sestdien apturēja lidostas darbu uz vairāk nekā piecām stundām. Aptuveni 70 reisi tika atcelti, kavējās vai novirzīti uz citām lidostām. Lidostā gaidošie pasažieri sūdzējušies, ka informācijas birojam nav bijis atbilžu uz daudziem jautājumiem par lidojumu izmaiņām.
Lidostā skaidro, ka reisu izmaiņas plāno katra konkrētā aviokompānija, tāpēc lidosta to pasažieriem var paziņot tikai tad, kad paši informāciju saņēmuši. “Šeit arī jāsaprot, ka šī nav ikdienas situācija. Pārvirzīto un atcelto reisu bija gana daudz, un, protams, ka arī gaisa pārvadātājam ir tādi resursi, kādi ir. Un tas prasa milzīgu pārplānošanu un noteiktu laiku, kamēr top skaidrs. Turklāt sākotnēji nebija zināms pilnīgi precīzais [lidostas] atvēršanas laiks,” stāsta lidostas “Rīga” sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Prikule.
Pēc incidenta lidostas darbības atjaunošanu tiešām vairākkārt atlika. Taču liekas kavēšanās neesot bijis. “Ja mēs esam evakuējuši pasažierus, tad mums arī šis gaisa kuģis ir jāevakuē ar minimāliem bojājumiem. Līdz ar to arī šeit bāzes kompānijas tehniķi veica kājas fiksāciju, lai varētu gaisa kuģi pārvietot. Tā kā es domāju, ka mēs esam izdarījuši visu.
Jā, varbūt pasažieri izjuta šīs sešas stundas, bet mēs izdarījām visu maksimālo,” saka Lidlauka vadības departamenta direktore Dzintra Jātniece.
Lai pārliecinātos, vai rīcības vadlīnijās vēl vajadzīgi kādi uzlabojumi, arī lidosta veiks notikušā izvērtēšanu.
Jau ziņots, ka sestdien,17. septembrī, Rīgas lidostā “airBaltic” lidmašīna, kurai bija paredzēts reiss uz Cīrihi, veica avārijas nosēšanos. Pēc tam lidosta slēdza skrejceļu, novirzot ceļā uz Rīgu esošās lidmašīnas uz citām lidostām. Lidmašīnā esošie cilvēki tika evakuēti.
