Viņa arī uzsvēra, ka uzticēšanās padomei sasniegusi maksimāli zemāko punktu un šādos apstākļos iespēju turpināt darbu viņa neredz.
Līdaka par lēmumu pārtraukt darbu padomē paziņoja drīz pēc Latvijas Televīzijas valdes konkursa neveiksmīgā iznākuma. Viņa bija vienīgā padomes locekle, kas balsojumā neatbalstīja par LTV valdes priekšsēdētāju izraudzīto Eināru Gielu.
Tagad Līdaka uzsver – vairāk nekā divus gadus darbojoties padomē, viņai nav izdevies paveikt iecerēto attiecībā uz virszemes apraidi un mediju nozares regulāciju, jo padomes vairākums vēlējies koncentrēties uz sabiedrisko mediju pārvaldību.
Turklāt, viņasprāt, trūcis atklātības padomes darbā, un tas novedis pie nozares, sabiedrības un arī politiķu izteiktas neuzticības mediju uzraugam.
“Mēs ļoti labi zinām, ka NEPLP ir kļuvis par lamuvārdu, mani kolēģi to sauc, ka šis pasākums ir kļuvis toksisks,” paziņoja Līdaka.
Jautāta, vai pārējie padomes locekļi var turpināt strādāt, Līdaka sacīja, ka tā nav viņas “kompetence pieņemt šo lēmumu, tas ir, godīgi sakot, uzticības jautājums parlamentam”.
Saeima par Līdakas atbrīvošanu no amata lems tuvāko nedēļu laikā.
Tā kā topošais sabiedrisko mediju likums paredz pārveidot padomi, nodalot mediju uzrauga un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijas, vēl nav zināms, vai Līdakas vietā tiks vēlēts jauns padomes loceklis.
Komisijas sēdē tika pieminēts arī TV3 raidījuma “Nekā personīga” vēstītais, ka padomes locekļa Patrika Grīvas biedrība, kurā darbojas arī padomes loceklis Ivars Āboliņš, no Nacionālās apvienības vadītās Vides un reģionālās attīstības ministrijas saņēmusi 50 000 eiro un vēl 9000 arī no Nacionālās apvienības vadītās Ogres domes.
LTV norādīja, ka Ivaru Āboliņu saista sena draudzība ar Ogres mēru Egilu Helmani, kurš darbojās arī kā iepriekšējā vides ministra Kaspara Gerharda padomnieks.
“Ar labu piedāvājumu var doties jebkura biedrība pie jebkuras ministrijas,” deputātiem sacīja Grīva.
Pārējie padomes locekļi šo situāciju vērtē neviennozīmīgi.
“Šis ētiskās dabas jautājums ir finansējuma avots, kas ir vērtējams un, manuprāt, būtu skatāms kā problemātisks,” sacīja NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere savukārt pauda – “ja tas netraucē kolēģiem pildīt amata pienākumus, es neredzu nekādu pamatu, kādēļ lai man tas liktos nepamatoti vai traucējoši.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) pēc komisijas sēdes paziņojumā medijiem norādīja, ka “uzticības krīze, ko šodien redzam, ir rezultāts tam, ka padome savā darbībā vairākos punktos ir būtiski atkāpusies no tā, ko uzskatām par labas pārvaldības praksi kapitālsabiedrībās. Rīkojot jaunu konkursu uz Latvijas Televīzijas valdes locekļu amatiem, mums jānodrošina, ka konkursa kārtībā ievērota labas pārvaldības prakse.”
Savukārt Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”), paziņojumā medijiem pauda, ka, viņaprāt, “padome ir rīcībnespējīga un ir jāatlaiž, vismaz pāris locekļi noteikti, jo nav pierādījies, ka tās locekļi būtu gatavi uzņemties atbildību un risināt radušos situāciju”.
Komisijas un apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka līdz jaunam LTV valdes locekļu konkursam jānogaida, bet jau esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nepieciešams precizēt normas, kas attiecas uz sabiedrisko mediju valdes locekļu apstiprināšanu amatā, informēja Saeimas Preses dienests.
KONTEKSTS:
Pēdējā laikā NEPLP īpaši asu kritu izpelnījās par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu izvēli, kuri, pat nestājoties amatos, atkāpās. Lai gan uz amatiem tika organizēts atklāts konkurss un LTV darbiniekiem bijusi iespēja iztaujāt kandidātus, taču kritizēti tika gan konkursa nosacījumi, gan NEPLP gala izvēle, lemjot LTV vadību uzticēt Eināram Gielam un Evai Juhņēvičai.
Pārbaudi par NEPLP rīkotā LTV valdes amatu konkursa rezultātu atbilstību likuma prasībām sākusi prokuratūra. Uzmanību NEPLP lēmumiem pievērsušas arī politiskās partijas.
Vai rīkot jaunu konkursu uz Latvijas Televīzijas valdi, padome vēl lems, bet, visticamāk, tiks mainīti statūti, lai vismaz pagaidām LTV vadību varētu uzticēt tās vienīgajam valdes loceklim Ivaram Priedem.
