Politiķe norādīja uz sociālajiem tīkliem kā ļoti ātri sasniedzamu mērķi, kā arī viltus ziņām un Krievijas televīzijas ietekmi Latvijā. Saistībā ar televīziju viņa iezīmēja, ka kaimiņvalsts izmanto "mūsu spēles noteikumus" pret mums, reģistrējot televīzijas kanālu Zviedrijā, tādējādi novēršot tā aizliegumu.
"Mēs esam ļoti respektējuši, ka viņi izmanto mūsu spēles noteikumus, bet mēs vairāk nevaram dzīvot pēc šiem noteikumiem. Mēs visi zinām, ka tas ir Kremļa medijs, kas reģistrēts Zviedrijā, bet apejamies ar to kā ar Zviedrijas mediju," teica politiķe. Viņa piebilda, ka ir jāatrod veids, kā to izdarīt, domājot par vārda brīvību.
Lībiņa-Egnere nav pārliecināta, ka Latvija var paspēt adekvāti rīkoties, lai novērstu Krievijas ietekmi Saeimas vēlēšanās. Tajā pašā laikā komisija strādājot cerībā, ka “kaut ko var panākt”.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs diskusijā ieteica mainīt likumus, lai Krievijas mediji tiktu klasificēti kā ietekmes aģenti. "To ir iespējams izdarīt arī demokrātiskā ceļā," viņš teica.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis rosināja Kremļa televīzijas kanāliem pievienot informatīvu materiālu slīdošās lentes vai kādā citā veidā, liekot cilvēkiem apjaust, ko viņi skatās.
