Levits vizītē Vatikānā tiksies ar pāvestu Francisku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Atzīmējot Latvijas un Svētā Krēsla attiecību simtgadi, 9.–10. maijā plānota Valsts prezidenta Egila Levita un Andras Levites kundzes vizīte Vatikānā un audience pie Viņa Svētības pāvesta Franciska, informēja prezidenta kanceleja.

Tāpat plānotas sarunas ar Svētā Krēsla valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu (Pietro Parolin). Izsakot kardinālam P. Parolinam atzinību par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas un Svētā Krēsla attiecību stiprināšanā un padziļināšanā, pēc sarunas notiks valsts apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiera pakāpes – piešķiršanas ceremonija.

Eiropas dienā, 9. maijā, Valsts prezidents apmeklēs Eiropas Savienības un Svētā Krēsla attiecību piecdesmitgadei veltītu Svēto Misi. Romā notiks arī īpaši Latvijas un Svētā Krēsla simtgadei veltīti notikumi: grāmatas “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu” atvēršana un svinīgs sarīkojums ar garīgās mūzikas koncertu Santi Quattro Coronati bazilikā.

Oficiālās vizītes Itālijā laikā, 11.–12. maijā, Valsts prezidents tiksies ar Itālijas prezidentu, Itālijas Senāta prezidenti, Deputātu palātas prezidentu un Konstitucionālās tiesas prezidentu. Savukārt Andra Levite tiksies ar Itālijas Paralimpisko komiteju, kā arī apmeklēs vecāko publisko bibliotēku Eiropā Biblioteca Angelica. Vizīte noritēs Latvijas de iure atzīšanas un mūsu diplomātisko attiecību nodibināšanas ar Itāliju simtgadē, kā arī atzīmējot 30. gadadienu, kopš Itālija atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju.

Levits Romā uzrunās drošības politikas jautājumus, ar lekciju uzstājoties NATO Aizsardzības koledžā, kas šogad svin 70 gadu pastāvēšanu; paredzēta arī tikšanās ar koledžas vadību.

11. maijā Valsts prezidents Romā tiksies ar Neatkarīgo Maltas Ordeni, lai pārrunātu tālāko Latvijas un Neatkarīgā Maltas Ordeņa sadarbību humanitārajos, sakaru, kultūras un izglītības jautājumos.

KONTEKSTS:

Prezidenta kancelejā norādīja, ka Itālija bija pirmā lielvalsts, kas Tautu Savienības pilnsapulcē 1920. gadā un Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē 1921. gadā atklāti aizstāvēja Baltijas valstu neatkarības centienus. Itālija kopā ar citām sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Itālijas prezidents S. Matarella apmeklēja Latviju valsts vizītē mūsu valsts dibināšanas simtgadē 2018. gadā.

Svētais Krēsls atzina Latvijas Republiku de iure 1921. gada 10. jūnijā, un jau 1922. gada 30. maijā tika noslēgts konkordāts – starptautiskais līgums. Tas bija pirmais pāvesta Pija XI pontifikātā un kalpoja par paraugu konkordātiem arī ar citām valstīm ārpus Eiropas. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu tika parakstīta Rīgā 1991. gada 1. oktobrī.

Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993. gadā bija vēsturiska ar to, ka pirmo reizi Latvijā viesojās Romas Katoļu Baznīcas galva. 2018. gada 24. septembrī Latviju apmeklēja pāvests Francisks.

Neatkarīgais Maltas Ordenis ir valsts bez teritorijas, kas izveidojusies no Romas Katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku–bruņinieku ordeņa. Ordenis nodarbojas ar labdarību, humāno palīdzību un medicīnisko palīdzību visā pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti