Panorāma

Atjauno apsūdzību G. Truksnim

Panorāma

Tiesa noraida LNB būvnieku prasību

Prezidents Egils Levits apmeklē Lietuvu

Levits vizītē Lietuvā: Latvija bažījas par atomelektrostacijas celtniecību Baltkrievijā

Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien, 3. oktobrī, ieradies savā pirmajā vizītē Viļņā, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu. Viens no svarīgākajiem jautājumiem abu prezidentu sarunā bija atomelektrostacijas celtniecība Baltkrievijā tuvu Lietuvas robežai, kas rada draudus drošībai, un arī 20 gadus neatrisinātais jūras robežlīgums.

Lietuvas prezidenta pilī Gitans Nausēda uzņem Egilu Levitu pirmo reizi, lai gan abi ir tikušies Rīgā un dažādos starptautiskos forumos. Vizīte sākās ar oficiālu sagaidīšanu pie ārdurvīm, kam sekoja ieraksts viesu grāmatā Baltajā zālē un tad divpusējas sarunas un darba pusdienas. Tajās abi Baltijas līderi pieskārās virknei kaimiņattiecību lietu, bet viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko prezidents Nausēda vēlējās pārrunāt, bija Astrovecas atomelektrostacijas būvniecība Baltkrievijā, tuvu Lietuvas robežai.

“Astrovecas atomelektrostacijas jautājums ir ļoti sāpīgs. Šajā gadījumā mēs runājam par nedrošu spēkstaciju. Mēs atgādinājām mūsu draugiem no Latvijas, ka mums ir īpašais likums par elektrības neiegādāšanos no Baltkrievijas sakarā ar pieminētajiem iemesliem. Mēs konsekventi ievērosim šo politiku un izmantosim visus tiesību aktus, lai apturētu Baltkrievijas enerģijas ienākšanu Lietuvas tirgū," atzina Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Arī prezidents Levits norādīja, ka Latvija līdzīgi kā Lietuva bažījas par stacijas drošību, jo tā atradīsies tikai 110 kilometru attālumā no Daugavpils.

Tajā pašā laikā Latvijai nav likuma, kas aizliegtu iepirkt enerģiju no Baltkrievijas, taču tuvākajos piecos gados valstij būtu jāiegūst neatkarība no Austrumu enerģijas avotiem.

Abi prezidenti būtisku daļu sarunas veltīja arī starp Lietuvu un Latviju joprojām neatrisinātajam jūras robežlīgumam, kas ratificēts Lietuvas parlamentā, bet iestrēdzis Latvijā. Līgums ļautu sakārtot naftas iegūšanu Baltijas jūrā. Prezidenti solīja to risināt savas prezidentūras laikā.

“Ar prezidentu mums ir ambiciozs mērķis sasniegt, lai mūsu darbības laikā šis jautājums tiktu atrisināts. Un prezidents arī ieminējās, ka Čīles un Argentīnas strīds par vienu jūtīgu jautājumu jau notiek 150 gadus. Mēs tik ilgi negaidīsim,” sacīja Nausēda.

“Es arī pārrunāšu Rīgā ar atbildīgajām amatpersonām, tas ir Latvijas valdības un Latvijas parlamenta jautājums - tomēr izkustēties no šī strupceļa," pauda Levits. Prezidenti arī pārrunājuši drošību, attiecības ar Krieviju, "Rail Baltica" projektu un citas aktualitātes.

Valsts prezidenta kanceleja tikmēr informē, ka abi prezidenti vēl apspriedušies arī par dažādiem Eiropas Savienības (ES) kopīgiem jautājumiem, tai skaitā par Kohēzijas politiku. Levits atzīmēja, ka ES ir nepieciešams turpināt Kohēzijas fonda darbību līdzšinējā apmērā, jo ES valstu kopējās intereses ir panākt konverģenci, proti, līdzsvarotu ekonomisko attīstību visas Eiropas Savienības apmērā.

Prezidenti pauduši gandarījumu, ka Latvija un Lietuva ir pievienojusies tām valstīm, kas sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) savu valstu aizsardzībai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti