"Mūsu bilaterālās attiecības ir ļoti labas. Mēs cieši sadarbojamies reģionālajos jautājumos, tostarp drošības jautājumos. Latvija apsveic Somijas lēmumu pievienoties NATO.
Es domāju, ka NATO lēmums uzņemt Somiju un Zviedriju ir vēsturisks. Tas ievērojami uzlabos drošības situāciju gan Somijā, gan Latvijā, gan visā Ziemeļeiropas reģionā," teica Levits.
"Mēs pārrunājām Krievijas agresiju pret Ukrainu. Uzsvērām, ka visām demokrātiskajām valstīm ir jāatbalsta Ukraina. Somija atbalsta Ukrainu. Latvija atbalsta Ukrainu. NATO dalībvalstis un Eiropas Savienības dalībvalstis ir Ukrainas pusē. Šis atbalsts ir visaptverošs – tas vispirms ir militārais atbalsts, arī ekonomiskais un humānais atbalsts," norāda Levits.
"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir smagākais starptautiskais noziegums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1945. gada Hartu. Kopš Otrā pasaules kara kaut kas tāds notiek pirmo reizi, tādēļ starptautiskajai sabiedrībai ir jādomā arī par to, ka šāda rīcība nedrīkst palikt bez juridiska novērtējuma.
Viena no iespējām ir izveidot starptautisku tribunālu šī jautājuma izvērtēšanai. Tāpat arī Eiropas Savienība domā par to, kādā veidā varētu izlietot arestētos Krievijas līdzekļus, kas atrodas ārpus Krievijas, lai nodotu tos Ukrainas atjaunošanai," teica Levits.
Šobrīd ir jāizvairās runāt par miera procesu Ukrainā, ko varētu izmantot Krievija. Tā vietā jāturpina sniegt Ukrainai visa nepieciešamā palīdzība. Tā pirmdien pirms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiekošās Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmes sacīja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.
"Mums vairs nevienam nav ilūziju, ka vienīgais un reālais apdraudējums mūsu drošībai šajā reģionā ir Krievija," atzina Kariņš.
"Un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu Ukrainu tik ilgi un ar tādu apjomu, kas ir nepieciešams. Mums ir jāizvairās jebkādā veidā runāt par miera procesu Ukrainā, miera procesu, ko Krievija varētu izmantot, lai pārgrupētos un vēl niknāk uzbruktu Ukrainai. Ukraina ir tā, kurai jāsaka, kas viņiem ir vajadzīgs, nevis mums tas ir jāsaka."
Attālināti uzrunājot Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītājus, kas pulcējušies Rīgā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka valstīm jādara viss, lai paātrinātu Krievijas sakāvi. Būtiska ir pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde, tanku piegāde, haubiču piegāde un arī cita veida militārā palīdzība, teica Zelenskis.
"Šodien, kad Ukrainā tiek svinēta Svētā Nikolaja diena, teroristi uzdāvināja ukraiņu bērniem jaunus triecienus. Es aicinu jūs atbalstīt mūsu valsti ar stingru nostāju un sniegt mums to, kas varēs mums palīdzēt mainīt dinamiku ne tikai kara laukā, bet arī paātrināt mūsu virzību tuvāk uzvarai," teica Ukrainas prezidents.
"Mūsu uzvara būs uzvara arī katram no jums. Un tas nozīmēs visas Eiropas un jūsu Eiropas tautu uzvaru, uzvaru, ko sagaida visa pasaule."
Somijas prezidents Nīniste izteica pateicību Latvijai par stabilo un operatīvo atbalstu, ko Latvija sniegusi Somijai jautājumā par Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO.
"Līdzko mūsu dalība NATO tiks ratificēta, par ko es faktiski nemaz nešaubos, mums būs iespēja paplašināt jau tā diezgan plašo sadarbību ar Latviju un citām valstīm tieši militārajā jomā. Taču ar to vien nepietiek. Atsevišķām valstīm katrai pašai ir jāturpina rūpēties par savu spēju attīstīšanu un izveidošanu. Tikai tādā veidā mēs kopā kļūsim vēl spēcīgāki," uzsvēra Nīniste.
"Šajā ziņā es gribētu pateikties Latvijas pusei un apsveikt Latviju, ka pakāpeniski tiek strādāts pie Latvijas nacionālo spēju potenciāla palielināšanas, tai skaitā apsverot arī obligātā militārā dienesta ieviešanu," teica Somijas prezidents.
"Tāpat mēs arī vienojāmies par to, ka attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā jāturpina sniegt Ukrainai viss iespējamais atbalsts, kas vien tai ir nepieciešams. Gan nodrošināt nepieciešamā bruņojuma piegādi, gan turpināt palīdzēt valsts civiliedzīvotājiem, lai stiprinātu viņu spēju stāvēt pretī šī brīža izaicinājumiem. Ir ļoti skaudri noskatīties uz to, kā Krievijas armija karo ne tikai ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, bet arī iznīcina Ukrainas civiliedzīvotājus," atzina Nīniste.
"Kas attiecas uz energopiegādēm, kā jau minēju, mēs vienojāmies un abi uzsvērām to, ka situācija ir sarežģīta, taču nav šaubu, ka mēs spēsim pārvarēt arī pašreizējās grūtības. Šis, protams, ir milzīgs pārbaudījums mūsu noturībai, taču esmu absolūti pārliecināts, ka mēs to izturēsim," uzsvēra Somijas prezidents.
Latvijas premjers Kariņš tikmēr pirmdien tikās ar Zviedrijas valdības vadītāju Ulfu Kristersonu, lai pārrunātu abu valstu divpusējās attiecības un iespējas tās pilnveidot, kā arī Krievijas karu Ukrainā un tā sekas uz drošības situāciju Eiropā.
Kariņš sarunā ar Zviedrijas premjeru norādīja, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā skaidri demonstrē nepieciešamību stiprināt Baltijas reģiona drošību. Zviedrijas iestāšanās NATO pavērs jaunas iespējas Latvijas un Zviedrijas sadarbībai, tostarp kontekstā ar kopējo drošību Baltijas jūras reģionā.
Abu valstu līderi pārrunāja arī ekonomiskās sadarbības veicināšanu starp Zviedriju un Latviju. Būtisks sadarbības virziens ir savienojamības nodrošināšana. Kariņš uzvēra , ka šeit ir vairāki virzieni, kuros strādāt – pirmkārt, esam ieinteresēti jaunos enerģētikas savienojumos ar Zviedriju.
Otrkārt, aktuāls ir transporta infrastruktūras attīstības jautājums starp abām valstīm, proti, prāmju satiksmes pilnveidošana eksistējošos maršrutos, kā arī Rīgas–Stokholmas maršruta atjaunošana.
Tāpat aktuāls jautājums ir militārās industrijas sadarbības iespējas, kurā pastāv liels potenciāls pavērt kvalitatīvi jaunu lappusi.
