Levits: Valsts robežas drošībai jābūt pirmajā vietā, uz tās rēķina nedrīkst taupīt

Latvijas valsts robežai ir jābūt pirmajā vietā, un uz tās rēķina taupīt nedrīkst, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Līdzīgi kā vairākas citas augstas valsts amatpersonas, arī prezidents situāciju uz Baltkrievijas robežas nodēvēja par hibrīdkaru pret Latviju un Eiropas Savienību (ES).

Levits atzīmēja, ka uz šo situāciju bija jāreaģē un reakcija no Latvijas puses bija stingra. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas robežas aizsardzība un valsts drošība ir absolūti pirmajā vietā. Turklāt valdība ir pieņēmusi attiecīgos pasākumus, lai to nodrošinātu arī juridiski ārkārtas situāciju attiecīgajos rajonos, kā arī pieņēmusi pasākumus, kā nostiprināt robežas infrastruktūru.

"Pašreizējā situācijā tam jābūt prioritātei, kur nepieciešami arī attiecīgi finanšu līdzekļi, un šos līdzekļus nedrīkstētu taupīt. Mūsu robežai un drošībai ir jābūt pirmajā vietā," akcentēja valsts pirmā persona.

Arī Ministru prezidents norādīja, ka valsts patlaban piedzīvo tiešu hibrīdkara apdraudējumu no Latvijas dienvidu kaimiņa – Baltkrievijas režīma, kas tiek īstenots, organizējot nelegālu migrantu plūsmu no trešajām valstīm caur Baltkrieviju. Cilvēki tiek pievesti pie Baltijas valstu un Polijas robežas ar mērķi iepludināt nelegālos migrantus ES.

"Latvijas valdība reaģēja ļoti noteikti un ātri, izsludinot ārkārtējo situāciju uz Baltkrievijas robežas un dodot robežsargiem pilnvaras nepieļaut robežas pārkāpšanu. Kopš valdība pieņēma šo lēmumu, valstī vairs nenotiek robežu šķērsošana un mūsu robežsargi kopā ar zemessargiem pilnībā spēj nodrošināt valsts ārējās robežas integritāti," žurnālistiem pauda Kariņš, norādot, ka nenotiks pakļaušanās provokācijām vai pretdarbībām no Baltkrievijas režīma.

KONTEKSTS:

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieauga. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 4000. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs.

No 3. augusta, pildot iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, piespiež doties atpakaļ.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt