Covid-19 pandēmijas apkarošana un brīvprātīgās vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopējā lieta. Prezidents uzsvēra klātienes izglītības nozīmi šajā laikā: “Mēs nevaram vēl vienu gadu atņemt saviem bērniem pilnvērtīgu izglītību un mūsu uzņēmumiem − pilnas jaudas darbu.”
Tāpēc prezidents piedāvāja vairākus valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai.
Pirmkārt, Saeimai esot nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai. Viņa skatījumā jādod tiesības pieņemt decentralizētus lēmumus pašvaldību un iestāžu līmenī, piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību, ņemot vērā konkrēto epidēmijas izplatību.
Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem uzrunā Saeimai Levits pauda, ka Latvijā politiskās varas centrā atrodas tautas vēlēts parlaments, tāpēc Saeimai būtu jāatgūst līdzrunāšana un līdzdalība stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Otrkārt, Ministru kabinetam uz likuma pamata esot jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk. Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi, piebilda Levits.
Tiesa, šonedēļ pēc sarunas ar Levitu Saeimas frakcijas vienojās atlikt likumprojektu par obligātu konkrētu iedzīvotāju grupu vakcināciju pret Covid-19. To jau bija atbalstījis Ministru kabinets, bet bija gaidāmas plašas diskusijas Saeimā.
Treškārt, prezidents uzskata par pamatotu noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātiem. “Tas ir tiesisks un samērīgs, jo pienācīgi ņem vērā to cilvēku tiesības un intereses, kuri vakcinējoties ir samazinājuši inficēšanās risku sev un apkārtējiem,” sacīja Levits.
Ceturtkārt, ņemot vērā vakcīnu pieejamību, turpmāk vairs nebūtu pieņemama tik plaša mēroga tautsaimniecības procesu apturēšana, kāda pieredzēta iepriekšējā ziemā. Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja saslimstība sasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu medicīnas sistēma tiek pārslogota un netiek ar to vairs galā.
Piektkārt, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu (trešo) poti imūnsistēmas nostiprināšanai. Tātad Latvijai jau tagad ir jāiepērk attiecīgās devas.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Iepriekš bija iecerēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.
