Nepietiekama informācija un skaidrojumi ietekmē spēju adekvāti un racionāli uztvert problēmas, un dažreiz tiek piedāvāti dumji risinājumi, jo netiek aptverts viss problēmu lauks, bet paņemta kāda detaļa, un tā tas ir daudzas jomās, skaidroja Levits.
Un tas nav pārmetums pilsonim, jo jābūt pieejamai attiecīgai informācijai, lai varētu pieņemt lēmumu, lai varētu novērtēt visu, sacīja prezidents. Pēc viņa teiktā, mūsdienu apstākļos, kad strauji mainās situācija gan Latvijā, gan pasaulē, “ir jāuzņem kvalitatīva informācija, lai mēs tiktu līdzi šai attīstībai”.
Levits uzsvēra, ka laba mediju vide ir svarīga visiem, jo tas ir pamats demokrātijai, jo demokrātija nozīmē, ka pilsoņi piedalās valsts lēmumos, un, lai tie varētu būt adekvāti, labi un mērķtiecīgi, cilvēkiem jābūt labi informētiem.
Un šo informāciju var smelties ne tikai, bet lielā mērā arī medijos, un it īpaši sabiedriskajos medijos, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai pilsoņiem būtu pietiekoši daudz analītisku raidījumu un rakstu, pietiekoši informācijas, lai var pieņemt pēc iespējas informētāku lēmumu, skaidroja prezidents.
Tāpat sabiedriskie mediji ir svarīgi arī tiem, kas pieņem lēmumus – gan valsts institūcijās, gan partijās, gan nevalstiskajā sektorā, jo arī tur nepieciešama analītika un informācija, un to nodrošina tajā skaitā arī mediji un it īpaši sabiedriskie mediji, norādīja Levits.
Viņš pieļāva, ka pašlaik sabiedrības izpratne par mediju nozīmi varbūt nav pietiekoša, un uzsvēra, ka sabiedriskie mediji ir svarīgi, lai valsts labi funkcionētu, un šī izpratne ir jāveicina.
Levits atzina, ka politiķi atspoguļo sabiedrības nostāju, tomēr Saeimā un valdībā politiķu vidū ir izpratne par šo jautājumu, ka ir nepieciešams adekvāts finansējums, kas nav atkarīgs no politiskā noskaņojuma. Panākt to nav vienkārši, bet topošais jaunais mediju likums vismaz parāda, ka medijiem ir pievērsta lielāka uzmanība, un prezidents pievērsa uzmanību šim jautājumam, un tas parāda, ka nepieciešams adekvāts risinājums, sacīja Levits.
Viņš piebilda, ka finansējuma palielināšana medijiem valsts budžeta mērogā nav milzu summas, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.
Un pašlaik ir zināma griba Saeimā un valdībā šo jautājumu adekvāti risināt, un Levits cer, ka tā būs pietiekoša, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus.
Mērķis ir padarīt medijus stiprākus, un tas nenāk par velti, mediji jāfinansē - ja mēs gribam saņemt kvalitatīvu produktu, mums jāmaksā, bet salīdzinoši ar visu valsts budžetu, tie nav lieli izdevumi, norādīja Levits.
Prezidents pieļāva, ka finansējumu medijiem nevar ļoti strauji palielināt vienā gadā, bet pastāvīgs palielinājums ir nepieciešams. Un tas ir politiskās apziņas jautājums, savukārt pilsoņi var ietekmēt politisko apziņu, aktīvi prasot no politiķiem attiecīgu rīcību, norādīja Levits.
